tikko gulēju un atcerējos, kā mr. ļoti gudrais pasniedzējs pagājušajā nedēļā pateica, ka muzeja ekspozīcijas uzturēšana ir lielāka atbildība nekā bērna radīšana. lūk, to mana humānistiskā sirsniņa nevar pārdzīvot. es nevērtēju zemu vēsturi, mākslu un tamlīdzīgas lietas, bet kā, pie velna, var pateikt, ka tas ir svarīgāks par cilvēku?! vajadzēja viņam pajautāt, vai tad, ja viņam kaut kādā ārkārtas situācijā būtu jāizvēlas, ko glābt- muzeju vai savu bērnu-, ko viņš izvēlētos? nē, patiesībā es nemaz nevēlos to zināt.
negribu, protams, izklausīties feministiska, bet kaut ko tādu var pateikt tikai vīrietis.