Skatīties teoriju bez tūlītējas prakses ir kā vērot pavārmakslu ar tukšu vēderu. Varbūt savākt ļaudis uz brīvdabas seansu uz lielā ekrāna¿ Visi sametas pa divdesmitniekam, sanāks gan artava Arestoviča miljonam, gan ekrāna un skaņas nomai, gan sabiedrības disciplinēšanās prakses grūtības pakāpi paaugstinošiem dzērieniem. Kopā ar sniega vētru būs iespaidīgi, ilgi paliks atmiņā kā sezonas labākais piedzīvojums.

(Reply to this) (Thread)

Šis drīzāk ir katra paša pārdomām vajadzīgs, lai saprastu lietas būtību, tāpēc, manuprāt, skatāms individuāli, vai vismaz dažu domubiedru lokā.

Brīvdabu, ugunskuru, ekrānu un dzērienus var vēlāk, kad sapratne pienākuse un prasās pēc rīcības.

Tas nozīmē, ka kā brīvs cilvēks vari taisīt kaut festivālu ar Arestoviču pa visu ekrānu, šmigu un kaismīgām runām saucot pie disciplinēšanās ko nu ienāks prātā. Vēl pasauc šlesergobzemus un citus, pie siles tikt gribošos.

Vispār man liekas, ka nenoskatījies semināra pieteikumu, vai vismaz nesaprati ko viņš taisās stāstīt.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Es tikai pajokoju

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Tāpēc ar tika pievienota trešā rindkopa.

(Reply to this) (Parent)

Šāds vai ļoti līdzīgs A skaidrojums bija noskatāms ukraiņu Telegram kanālā Truxa pagājušogad, ja nemaldos, vasarā.
Domāju, ka lekcija būs tā vērta. Tiesa, nepiekrītu, ka disciplināra sabiedrība ir 16 gs. produkts. Bez tās nebūtu uzcelta neviena ēgiptiešu piramīda, un nebūtu upurēti dzīvi cilvēki ar mitoloģiju saistītiem mērķiem. Tā ka saknes manuprāt ir senākas, bet zilonis istabā ir - šādai sabiedrībai pa laikam nepieciešams konsolidēties izdzīvošanas dēļ un atbrīvoties no laika gaitā uzkrātās vainas par kļūdām, pārnesot to, izdzenot un upurējot to, kas jau ir ārpus tās.
Savas patības reducēšana un sagatavošanās sevis pilnveidošanas grūtību vai pat nāves brīvprātīgai pieņemšanai sabiedrības labuma dēļ ir tikpat sens princips, arī disciplinārs, bet tā ir atšķirīga, daudz morālāka kopienas izdzīvošana stratēģija, reizē ceļš uz lielāku indivīda brīvības pakāpi.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Nu re, šādi ir jau daudz labāk. Paldies par ieguldīto laiku.

Senajās kultūrās, vadoņi, aristokrātija un masa, kas seko saviem vadoņiem, par brīvdomību, vainu pieņem aristokrātijā, vai nogalina/izraida.

16gs. aptuveni tas pats, bet ar iespēju pašam doties prom, ja nepatīk aristokrātija, vadonis, piemēram uz Amerikām, Āfriku, Austrāliju, kur varēji būt +/- brīvs.

Mūsdienās atkal ir seno kultūru shēma, jo vairs nav īsti uz kurieni aiziet prom no despotiskajiem globālistiem un būt vienkārši brīvam.

Pirms kautkur doties, jāsaprot vai vispār grib brīvību un kas īsti ir brīvība, par to, manliekas, ar būs šis seminārs.

Nepubliskā pamācība saņemta un netiks ņemta vērā.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Brīvība ir piesaistes neesamība

(Reply to this) (Parent)

Arī izveidojot spriedumu vai vērtējumu, vai pieturoties pie paša vai citu noteiktas rakstiskās izteiksmes formas, cilvēks nav līdz galam brīvs, jo ir piesaistīts noteiktai formai.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Domaju, ka Tev noderētu šis seminārs, tas varbūt palīdzētu atsķirt svarīgās lietas no sīkumiem.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Ir dzirdēts sakām, ka lielās lietas ir jātver viegli, bet sīkumiem ir jāpievērš vislielākā uzmanība. Ko kurš izvēlas kā prioritāti, ir viņa brīva izvēle.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

... ir viņa brīva izvēle, kamēr neietekmē citu cilvēku brīvo izvēli.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Ir brīva izvēle, neatkarīgi no tā

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Neatkarīgi no kā?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Neatkarīgi no tā, vai izvēle ietekmē vai neietekmē citu cilvēku brīvo izvēli.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Izvēle ietekmēt citu cilvēku brīvību?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Jā, tas taču izvēli nepadara mazāk brīvu, vai ne tā?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Tas gan.

Ja kāds ierobežo cita brīvību, viņš pats ir brīvs, bet ierobežotais vairs nav. Šis cita brīvības apspiedējs kļūst atbildīgs par to, ko viņš ierobežo un tādejādi pats kļūst atkarīgs un nebrīvs.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Tas tā var gan būt, gan nebūt atkarībā no izvēli veikušā indivīda vērtību sistēmas un spējas vai nespējas empatizēt un izjust vainas sajūtu par savas izvēles sekām, bet, pat ja tā pēc tam notiek, tas veikto izvēli taču nepadara mazāk brīvu, vai ne?
Vēl piezīmēšu, ka sākumā rakstīji 'ietekmē' nevis 'ietobežo'. Ietekmēt var arī pozitīvā veidā. Bet arī citu izvēles ierobežošana var notikt atbildīgā veidā, piemēram, liekot slēpties bumbu patversmē, ja situacija to prasa. Bet nejauksim morāles kategoriju ar izvēles brīvības kategoriju - tas nepalīdz spriest skaidri.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Ierobežotu un savu ietekmi zaudējušu(nebrīvu) cilvēku pasaule vērojama šobrīd un kā pats redzi kopš sāka cilvēku brīvību ierobežot pastiprināti, tie, kuriem tā būtu jāsargā, viss kļūst sliktāk sabiedrībai un nebrīvajiem cilvēkiem. Tāpēc brīvība ir pamatnosacījums, lai sabiedrība darbotos visiem pieņemamā veidā.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Tā ir, bet, kā pareizi vedināji domāt, atbildībai jānāk komplektā, citādi brīvība var būt arī netaisnīga un pat destruktīva. Tiesiskās valstīs šada veida brīvības izpausmes ierobežo likumi un to izpildvara. Par mazās, izolētās ciltīs vai komūnās, kurās visi ir pārāk atkarīgi viens no otra un tāpēc pārsvarā morāli pašregulējas, ir savi noteikumi un sodi par pārkāpumiem. Neredzu, ka brīvību netotalitārajās valstīs sāka ierobežot pastiprināti. Covid laikā jā, bet tam bija PVO rekomendācijās balstīts pamatojums, kā arī nestandarta situācija un maz laika izsvērtu un sabalansētu lēmumu pieņemšanai. Tādās tipiski realizē maksimālu risk-off pieeju.
Lai arī brīvas ir visas nepiespiestās izvēles, tām ir atškirīgas apgrūtinājuma pakāpes. Jo augstāka apgrūtinājuma pakāpe, jo ilgāks laiks un mentāla piepūle nepieciešama izsvērtas izvēles izdarīšanai.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Līdz ar varu lemt par cilvēku likteņiem un brīvību jānāk arī atbildībai, tai skaitā kriminālai, kas kā redzams šobrīd nenotiek. Brīvību ierobežo tie, kuri to var un netiek sodīti, jo izmantojot savu varu saraksta likumus ar kuriem paši sev ļauj apspiest visu pārējos. Ja valsts, kā legālās vardarbības monopolists nepilda savas funkcijas cilvēku aizstāvībai, tad cilvēkiem ir tiesības pašiem aizstāvēt savu brīvību pret varmācīgajiem valsts vadītājiem, lai sakārtotu lietas atbilstoši vairākuma interesēm.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Tā ir, cilvēkiem visur ir tiesības (es pat teiktu, ka arī pienākums) pašiem aizstāvēt savu brīvību pret varmācīgiem valsts vadītājiem atklātā vai slēptā veidā.
Bet totalitārās valstīs ierobežotas ir viņu iespējas. Jo vara a) izveido ideoloģiju, kurā tiek vainoti ārējie ienaidnieki un slavēti vietējie 'varoņi'; b) izdod nesamērīgi bargus likumus, kas soda ar ilgstošu brīvības atņemšanu par no ideoloģijas atšķirīgu uzskatu paušanu, un c) - vadoties pēc a) rodas neapzināti un apzināti nodevēji, kas nosūdz cīnītājus par brīvību (vai drīzāk taisnīgumu) varas pārstāvjiem. Tādējādi indivīdiem, kas vēlētos mainīt šo kārtību, izveidojas ļoti ciešs apgrūtinājums brīvas izvēles izdarīšanai jebkādām rīcībām, kas mazinātu totalitārās varas ietekmi.
Manuprāt viltus varoņu - tautas nodevēju jeb stukaču faktors ir izšķirošais, jo tas neļauj veikt konsolidētas protesta akcijas un pilsoņu vairākumu iedzen baiļu un trauksmes stāvoklī, bez tam rada sliktu precedentu, kam sekot. Jo valsts par to var arī apbalvot.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Šeit mūsu uzskati sakrīt. Tagad jānoskaidro, vai sakrīt par to, kur un kas šobrīd ir totalitāra vara.

Mūsu okupācijas administrācija, kvalificējas, manuprāt.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Paskaties definīciju, un izlem pats. https://lv.wikipedia.org/wiki/Totalit%C4%81risms

(Reply to this) (Parent) (Thread)

šinī jautajumā mani interesē Tavs viedoklis, nevis wikipēdija.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Lai spriestu, definīcija ir nepieciešama, tādēļ arī sķirklis. Mans uzskats ir, ka pie mums ir daļēji korumpēta demokrātija, bet ne totalitārisms un arī ne autoritārisms.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Autoritārisms, tikai ja to apskata, kā ārējas organizācijas autoritārismu, nevis viena cilvēka.

Vai vari pieļaut iespēju, ka esam ceļā uz totalitārismu?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Attiecībā uz nākotni es pieļauju pilnīgi jebkā iespējamību. Jo nekas nav drošticami prognozējams, atskaitot fenomenus, kas ir pastāvējuši pēdējos dažus tūkstošus gadu, piemēram, cikliskas dabas parādības. Kā arī, diemžēl, cilvēku dabiskās vājības, kuru cēloņi ir gan transformēta vai hipetrofēta pašsaglabāšanās vēlme, gan daudziem piemītoša urdoša vēlme salīdzināties ar, izcelties starp un dominēt pār citiem.
Par nākotni saprātīgi domāt var tikai notikumu iestāšanās varbūtību kategorijās. Faktos balstītas un skaidri novērojamas krasas tendences maina varbūtību uz augšu vai leju, bet miera laikos statistika pārsvarā ir tikai fluktuācijas un troksnis.
Ja krasa tendences maiņa norāda, ka lielas ietekmes riskiem iestāšanās varbūtība kļūst pietiekami liela, ir vērts padomāt par tās priekšlaicīgu novēršanu, vai kā sagatavoties, lai mazinātu risku iestāšanās ietekmi.
Tomēr arī tad, ja ir novērojamas noteiktas krasas tendences, tas nenozīmē droši prognozējamu iznākumu. Jo brīvā sabiedrībā vairākums tiecas uz sabalansētu zelta vidusceļu, izrietoši katrai krasai darbībai tā izjaukšanas virzienā ir sagaidāma kā minimums līdzsvarojoša pretdarbība.
Attiecībā uz mūsu valsti, uzskatu, ka pašreizējā demokrātiskā iekārta nodrošina to, ka virzībai uz krasi mazāk demokrātisku - totalitāru vai autoritāru varbūtība ir zema. Pat ja būtu tā, ka pašlaik Saeimā pozīcijā ir tikai "savējie", kas neatbilst realitātei, jo koalīcija nav diez ko vienota savos mērķos, tad varbūtība, ka notiks likumdošanas izmaiņas, kas piešķir privilēģijas šauram cilvēku lokam būtu nedaudz augstāka, bet arī tad tā būtu zema.
Jo cilvēki šeit ir totalitārismu ir jau piedzīvojuši un otrreiz to negribēs piedzīvot. Eiropas Savienība ir lēna, bet prasīga un šāds kurss automātiski nozīmētu piespiedu izstāšanos no tās vai kā minimums sankcijas, zaudēt ES atveseļošanas fondu dotācijas, bet uzņēmējiem - zaudēt milzīgo Eiropas tirgu, un, izrietoši, nonākšanu ekonomiskā atpalicībā un reizē augstāku nacionālās drošības risku zonā.
Bet nāks jaunas paaudzes, jaunas vēsmas, un galēji labo, kreiso vai individuāla totalitārisma varbūtība 50 gadu perpektīvā, protams, ir iespējama. Bet, manuprāt, bez ļoti būtiska ārēja vai iekšēja spiediena, aizvien neliela.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Lūk piemērs, ar paredzēto iestāšanos termiņu 2030 gadā https://www.bitchute.com/video/bQi071Srnfbv/

ko savādāk, kā par totalitāru nenosauksi, notiek eiropas savienībā.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Vai Tu pēc kāda laika nejutīsies mentāli izmantots, repostējot paša nepārbaudītus faktus? Informācijas totalitārisms vienmēr sākas ar lētu sensāciju. Vai ar lietām, kurām cilvēki tik ļoti (ne)grib ticēt, ka notic, jo tās tik radikāli spiež uz pamatinstinktiem.
Iedrošinu atmest baiļu psiholoģiju un pārbaudīt faktus pirms cepties. Paldies par sarunu, man tā bija noderīga, no manas puses šeit viss.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Vai wokisma un kōvida shēmas vēl nav iemācījušas būt kaut nedaudz aizdomīgākam pret valdību un viņus "konsultējošo" nevalstisko organizāciju darbību?

(Reply to this) (Parent)

Lūk kur labs piemērs uzradās, kā no gaisa https://www.bitchute.com/video/lB2jQU2KR4xj/

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Kaut kas nav ar saiti: 404 - Page not found

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Ātri gan noņēma. Nebija lemts.

(Reply to this) (Parent)

Nosaukums kārdināšanai.

What Does This Drivel Mean, Kill The Nations Peacefully?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Paldies. Totalitārismam un korporāciju alkatībai dažāda veida nonsenss ir labākais rīks kā cilvēkiem sajaukt galvu.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Ko iesaki darīt, šajā sakarā?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

1) Pārbaudīt faktus, atspēkot melīgos, pie tam kampaņu veidā, ja nepieciešams, iesaistot profesionālu PR aģentūru. Vietējais Stratcom ar to jau šādi nodarbojas - vispirms hibrīd- un nu jau īstā kara sakarā. Zaļie to dara pret korporācijām. Zaudēt reputāciju ir sliktāk, nekā naudu, jo tas nozīmē zaudēt gan uzticamību, bet ilgtermiņā - arī ievērojamā apjomā zaudēt naudu (t.i. negūt ienākumus).
2) Veidot jaunu tiesisko regulējumu unuzlabot esošo. ES institūcijas ierobežo globālās korporācijas attiecībā uz datu privātumu un privāto datu tālāku izmantošanu, piespriež ievērojamas soda naudas par pārkāpumiem, un rada arī publicitāti šiem pārkāpumiem.
3) Nodrošināt starptautisko vienošanos un normu ievērošanu. Tas ir sarežģītākais, jo ir valstis, kas ir parakstījušas, bet neievēro.
Tāpēc vispirms tās nepieciešams ievērot vismaz tām valstīm, kas iestājas par to konsekventu ievērošanu. Piemēram, Budapeštas memorandums bija un ir ne vien pietiekams pamatojums, bet arī saistošs ASV un Lielbritānijas bruņotajiem spēkiem nekavējoties ierasties Ukrainā nākamajā dienā pēc Krievijas iebrukuma, slēgt gaisa telpu virs visas Ukrainas, izņemot strīdīgos apgabalus (Krima, Donbass) un uzsākt patrulēšanu, šaujot bez brīdinājuma, ja kāds to pārkāpj. Bet es saprotu cēloņus, kāpēc to nedarīja, - šo valstu priekštāvju vēlētāji neviens negrib tikt ierauti globālā karā ar valsti, kurai pagaidām ir vislielākais kodolieroču skaits pasaulē.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Tā būtu esošās sistēmas lāpīšana, cīņa ar sekām, kas var turpināties vēl ilgi un drīzāk būs bezjēdzīga, jo tā saucamās ierēdniecība ir korumpēta visās valstīs, ir internacionālas organizācijas, kas nodarbojas ar savu ierēdņu likšanu, visās valstīs, lai bīdītu šo internacionālo organizāciju intereses pretēji valstu iedzīvotaju interesēm.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Jā, tā ir cīņa ar sekām. Bet ne sistēmas. Jo tāda globāli nepastāv. Pastāv dažādu ietekmīgu interešu vektoru kopums un savstarpēja mijiedarbība.
Cēlonis ir atsevišķu ietekmīgu indivīdu, valstu un korporāciju pārvaldes darbinieku izvēles un rīcības jeb lēmumi. Kā arī dažādi mūžam mainīgās pasaules apstākļi un ne vienmēr precīzas informācijas fons, kuru ietekmē šie lēmumi tiek pieņemti.
Tas, ka ierēdniecība ir korumpēta visās valstīs ir pārāk ambiciozs apgalvojums. Daļa ir korumpēti. Daļa nav korumpēti un godprātīgi dara savu darbu.
Jā, ir internacionālas organizācijas, kas nodarbojas ar savu interešu lobēšanu. Bet te mēs runājam nevis par pasaules galu, bet zināmu sērgu demokrātiskās struktūrās. Kuras dalībnieki, lai arī virza dažādas savas intereses, nevar tikt uzskatīti par tādiem, kas vienmēr darbojas pretēji šo valstu iedzīvotāju interesēm.
Mēs dzīvojam demokrātiskā valstī. Kādas ir Tavas intereses? Nejautāšu kuru tieši, bet kāda veida organizāciju kādas darbības ir tām pretējas?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Kamēr godprātīgie dara savu darbu, tikmēr korumpanti bojā dzīvi daudziem un pie korupcijas domāju arī korporatīvos internacionālo organizāciju ielikteņus.

Pretēja, pirmkārt ir dalība eiropas savienībā, dēļ kuras arī ir lielākā daļa problēmu. Tālāk, cilvēku brīvības samazināšana ar katru gadu un iespējas samazināšana atgūt šo brīvību nevardarbīgā veidā izveidojot tikai partiju sistēmu, padarot referendumus praktiski neiespējamus.

Internacionālo organizāciju un korporāciju ietekmei valsts lietās jābūt 0.0, jo šo spēlētāju intereses vienmēr būs viņu labā uz valstu iedzīvotāju rēķina.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Jā, korupcija ir netaisnība. Bet ta izriet no individuāliem lēmumiem piedāvāt un ņemt kukuļus, pārsniedzot likumā noteiktās ierēdņu pilnvaras. Tātad - tiesiskā valstī sodāma lieta.
Tālākais ir ļoti vispārīgi apgalvojumi, vai vari sniegt faktus, kas tos pamato?
Un tad ir vēl tie divi jautājumi beigās.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Kāpēc izslēdz iespēju, ka korupcija ir ne tikai nauda vienam, lēmums otram?

Arī savu cilvēku likšana valsts vadībā ir korupcija.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Kur tieši es to izslēdzu? :)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

To pieņemu, jo izcel primitīvo korupcijas veidu, izvairoties no slēptas ierēdniecības, vai vadības pārņemšanas, kā korupcijas.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Kāpēc Tu saki, ka izceļu, ja es to minu kā pamatelementu? Jo tāds tas ir - primitīvs vai nē - viens no trim pamatelementiem. Arī pretkorupcijas likumā.
Tajā nav nekā par slēptas ierēdniecības, vai vadības pārņemšanu. Jo, ja tāda notiek ar mēŗķi mainīt pastāvošo demokrātisko valsts iekārtu vai valsts varas dalīšanas principu, tad tā ir Nacionālās drošības apdraudējuma, nevis korupcijas kategorija un spriešanas skaidrībai tās abas nevajadzētu jaukt.
Bet pretkorupcijas likumā bez kukuļnemšanas pārējie divi korupciju definējošie pamatelementi ir a) atrašanās korumpētā (ietekmējamā) stāvoklī vai b) pilnvaru realizēšana interešu konflikta situācijā.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Ja vēlies domāt un darboties tikai atļautajā(rakstītā un apzīmogotā) modelī, tad esi nolemts sakāvei, jo noteikumus raksta tie, kam ir vara pār noteikumiem, domātāju un iespēja legāli izmantot vardarbību.

(Reply to this) (Parent)