Nu šis saskan ar maniem novērojumiem, ar ļoti retiem izņēmumiem, ļoti, ļoti retiem.
te nav dalījuma pa dzimumiem te ir dalījums pa izglītības līmeni, vieglāk pakļaujas un lielāki vagari - vienkāršā tauta.
Mani novērojumi ir, ka līdzīgas izglītības un ieņemamā amatā esošu cilvēku vidū lielākā daļa kontrolfrīku ir sievietes, tai pat laikā, kad sieviešu šajās pozīcijās ir fiziski mazāk.
droši vien ir izņēmumi bet parasti lasās lielos baros un klausa komandām tieši vienkāršā tauta
Es runāju par cilvēkiem, kas pieskata sistēmiņu, vaktē, lai visi klausa, visu rangu vagariņus un poļitrukus. Tie vienmēr ir izglītotie, jo ideoloģijas izplatās caur izglītības iestādēm. Konjunktūru un režīmiņu pieskata un disidentus medī izglītotie. Tauta vienkārši pielāgojas, vienalga, diktatūra, monarhija vai demokrātija.
Nu jā bet tad sanāk, ka starp izglītotajiem ir gan režīma kalpi, gan brīvi domājošie, kamēr starp neizglītotajiem - pārsvarā kalpi. Vienkārši tāpēc ka viņiem vieglāk iestāstīt huiņu. Par atmiņsūdeņiem, par izdevīgiem kredītiem, par tautiskajām vērtībām, par gaļas neēšanu, par skriešanu bārā un maisiņu nelietošanu, totālu kaunēšanos un tā tālāk.
Tikpat viegli, kā iestātīt "izglītotajam", vai arī reklāma pārstātu iedarboties uz cilvēkiem tiem saņemot diplomu.
Tu brīnīsies, bet reklāma daudz mazāk iedarbojas uz cilvēkiem ar diplomiem :)
Vnk tāpēc, ka reklāma parasti stāsta par parastām triviālām sadzīves lietām, cilvēki ar diplomiem interesējas par ko citu :)
Ka tik ne tā. Cilvēki ar diplomiem vienkārši interesējas par lielākiem kvantumiem un dārgāku cenu kategoriju lietām.
Ne gluži. Tas ir tās kā vienkāršie iedomājas izglītotos, acīmredzot pēc lētiem televīzijas seriāliem vai tamlīdzīgi.
Nezinu kādā utopijā tu dzīvo, lai ko tādu teiktu. Ar dzīves īstenību tajā vietā acīmredzot nesaskaras.
Es baidos ka tas kas tev izskatās kā ``dzīves īstenība`` ir tikai zināms tās griezums, nu kam tu tiec klāt.
Kā jau mums visiem, bet utopiskus tekstiņus šajos komentāros bīda tikai viens cilvēks.
Nevis utopiskus bet savus novērojumus, tā ka tas būs par griezumiem :)
Tad jāsecina, ka ne vella nezini par to ko, kā, kāpēc dara, kā pats saki, "vienkāršie" cilvēki. Un šī izteikuma analīzei jau prasītos jauns ieraksts.
Esi aizspecializējies par tālu no dzīves vienkāršās, sapistās un veltās, lai ieraudzīto ko vairāk, par ārējo atšķirību starp savu kastu un pārējiem.
Vai arī otrs variants, tā ``vienkāršā`` dzīve ir mazs šaurs margināls ``pagrabs`` kurā ir palikuši tie, nu kas nekur tālāk nav tikuši un tad viņiem liekas ka tā vide un cilvēku attiecības kas dominē tajā vidē ir visa pasaule. Nu tas ir līdzīgi kā cilvēks no mazpilsētas kurš ir ceļojis ļoti maz vai praktiski nemaz ļoti pārliecināti spriež par lietām un notikumiem tālās zemēs. Tas arī gadās.
Šis paskaidro "izglītotā" "vienkāršo" cilvēku izteikumu augstāk, bet norāda arī uz "izglītotā" aprobežotību, uzpūtīgu aprobežotību, kas savu sasniegumu trūkumu slēpj aiz diploma un piederību "izglītoto" kastai, lai turpinātu marinēt savos nosacītajos bēniņos šo savu mazvērtības kompleksu.
šaubos, tas drīzāk ir izglītību neieguvuša cilvēka vēlme arī būt kaut kam un ``turēt līdzi``, tāpēc izmisīgi uzturēt šo mītu par ``izglītoto aprobežotību``
Mīts tas ir tikai "izglītotajiem" :), līdz brīdim, kad paši saprot, ka īstenībā neko nesaprot, kas jau būtu uzskatāma par gudrību. Turēt līdzi ierēdņiem ar diplomu var tikai uzpūtībā un vēlmē izrādīties, ko izmanto ne visai gudri "neizglītotie", bet tas protams izskatās smieklīgi. Atļaušanos par viņiem pasmieties šādi "neizglītotie" un arī "izglītotie" uztver saasināti jūtīgi uzreiz apelējot pie oponenta "neizglītotības", vai šaurā pasaules redzējuma, pat neko nezinot par oponentu.
Jā pasmiešanos sāpīgi uztver neizglītotie un pseido- izglītotie, nu tie ar ``dabūtiem`` diplomiem
Nu redz, pseidoizglītotie, jauna kategorija. Apsveicu, Tu progresē.
nav jauna, tie ir tie par kuriem tu te stāstīji, nu tipa nopirkuši diplomus
Rakstīju par cilvēkiem, kuri ieguvuši diplomus diploma pēc, bez intereses par izglītību, vai pat specializēto priekšmetu kopumu. Pilnīgi godīgi iezubrījuši visu ko prasa lektori, lai tik katedrā parādītos ieskaitītie kredītpunkti un viss. Tā daļa, par kuru pats rakstīji, ka tādus intereses trūkuma dēļ izmet no izglītības iestādes, kas ir nepatiesība un izglītības iestāžu biznesa graušana.
nu tipa skābo vīnogu situācija tipiska.
No zaudētaju puses skatoties, tā varētu likties.
Nu jā - kaut kur ārpus viņu vienkāršajām mazajām dzīvēm laikam ir kaut kas kam viņi netiek klāt, nejauka sajūta droši vien
Jau teicu, ka neko nesaproti no vienkāršo cilvēku dzīves un šeit to atkal apstiprini. Vai tiešām ir tik grūti saprast, ka cilvēki ir dažādi un viņu intereses ir dažādas?
Nu jā, dažādas. Vienkāršākas, advancētākas. Viss pareizi. Es jau neiebilstu.
Šādi tiek paplašināts "izglītoto" redzesloks :). Vienkārši.
Nezin pēc kā iedomājies tu, bet es pazīstu pietiekami daudz izglītotos, lai nerastos ilūzija, ka viņi nav konsūmerisma pārņemts plebs. Kā jau teicu, izglītotība nav kvalificējošs faktors nekam, izņemot specializētas zināšanas un arodprasmes.
Gadās, bet mazāk. Nu tas konsūmerisms es domāju. Nu kaut vai tāpēc ka teiksim viss komunikācijas laiks neaiziet uz juanām šmotkām, bet par kko citu arī parunā.
Liet ir tāda, ka par šmotkām vairāk domā cilvēki ar augstāku ienākumu līmeni un izglītotajiem tas ir augstāks. Jo vairāk iespēju ko nopirkt, jo vairāk domas par pirkšanu. Tas, protams, nenozīmē, ka mazturīgie ir mazāk materiālistiski, bet viņiem atkrīt luksus konsūmerisms.
eeee a vot ka nē, par parastajām ikdienas lietām vairāk domā/ sapņo cilvēki ar zemāku turību, nu tie kam viņu nav. Tas ir tas kontingents kas sēž modes un reklāmas žurnālos. Nu tipa ja tu esi nabaks tu sapņo par tur tām smalkajām biksēm vai somiņām vai kojaunutur. Ja tu esi bagāts (un izglītots), tu saproti ka tās ir parastas bikses kāda razņica kāds tur zīmols, aizbrauks labāk uz dienvidiem nopeldēties.
Nu pareizi. Pēdējiem ir piepirkta garderobe ar 50 biksēm un 20 somiņām, tāpēc sapņo nopirkt dimanta aproces un braukt ekskluzīvās vojāžās. Ņemtne par to pašu, bet vairāk banknošu un pirkstu vēdeklī.
Tur ir nianse - vairāk dara/ pērk to kas pašiem interesē jo viņiem ir vairāk pohuj ko citi domās, pohujs uz sacensību, statusu, žurku skrējienu. Gadās protams pacienti kuriem tas nepāriet, bet tādu ir maz.
Haha, jā, tāds pohujs, ja visa dzīve pakārtota tam, lai varētu piebāzt garderobi ar šmotkām un likt feisī bildes no saviem eksotiskajiem tūrisma braucieniem.
Pa lielam tu gribi teikt, ka tie, kas maxed out savu konsūmerismu, tagad ir pohuj, jo visu jau nopirkuši. Man tagad ir pohuj par ēšanu, jo tikko brangi pabrokastoju. :)
Atkal, attieksme pret dzīvi un materiālo pasauli, prioritātes - atkarīgs no cilvēka dabas, nevis sociālā slāņa, kurā tas šobrīd atrodas.
Ja cilvēks skatās reklāmu, tad tā iedarbosies uz lielāko daļu neatkarīgi no izglītības. Uz zāģeri kurš neskatās televizoru reklāma neiedarbosies tikpat, cik uz profesoru kurš neskatās televizoru.
Nu jā un parasti zāģeri pēc darba izklaidējas kā? Skatās televizoru. Profesori kā? Lasa grāmatas. Tas protams iz vidējoti atkal, bet par tendenci.
Mežā, vagoniņā nav televizora :).
Nu jā un man pazīstamajiem cilvēkiem gandrīz nevienam nav televizora mājās jo nevajag. Ir dažiem vecākas paaudzes cilvēkiem, kuri pie tā ir pieraduši.
Tātad runa ir, ka reklāma neiedarbojas jo to neskatās, nevis skatās un neiedarbojas.
Pirmkārt protams neskatās, otrkārt arī mazāk iedarbojas, nu labi ir visādi reklāmas plakāti, stendi uz ielām, viņus redz bet neskatās, nepiefiksē.
Tieši izglītotie kļūst par īstenticīgajiem klerikāļiem galvenajām un pašām ļaunākajām huiņām. Zinātniskie komunismi, lisenkoismi, rasu teorijas, dzimumu teorijas, pederastijas teorijas etc. viss nāk no izglītotajiem, kas apguvuši attiecīgā laikmeta muļķību muļķības slavināšanas iestādēs un dabūjuši muļķa sertifikātu.
Ticība vieglai laimei vai ikdienišķa māņticība ir mazi grēciņi, kas skar tikai pašu grēcinieku. Izglītoti birokrāti, kas organizē holodomoru, pavisam cits līmenis.
Protams, brīvi domājošie var būt jebkurā līmenī, bet starp izglītotajiem, vismaz totalitāros režīmos, to būs mazāk, jo režīmiņiem tādi neder.
Atgādinājums speciāli tev - izglītots nav tas pats, kas gudrs.
/izglītots nav tas pats, kas gudrs. /
OK, tikai izglītots ir nepieciešamais bet ne pietiekamais nosacījums lai būtu gudrs.
Šis gan nepareizi. Ja ir interese par lietu, tad gudrība rodas, ja interese ir par papīru, lai tiktu valsts darbā, tad tur gudrības nebūs, lai cik papīru sakrātu.
Nu jā, parasti tie kam ir interese par lietu to papīru dabū, vnk tā ir ērtāk nodarboties ar interesanto, tie kam nav intereses arī reizēm dabū bet retāk, jo tie no kā atkarājas papīra došana reizēm tādus bez intereses pamana un izmet.
Pilnas valsts un pašvaldību telpas ar diplomiem un bez intereses. Laicīgi neizmeta. Un vairojas.
"OK, tikai izglītots ir nepieciešamais bet ne pietiekamais nosacījums lai būtu gudrs."
Nē.
Kā tu stādies priekšā kombināciju ``nezinošs bet gudrs``?
Nestādos. Zināšanas par taburešu uzbūvi un izgatavošanu (izglītība) neietver sevī gudrību, toties var teikt, ka gudrs cilvēks pie vēlmes spēs kļūt par labu taburešu meistaru, spēs iegūt kādu izglītību vēlas.
Par pašu izglītību runājot, kas tas priekš tevis vispār ir? Vai pašmācības ceļā iegūtas zināšanas ir izglītība? Vai izglītība skaitās tikai tad, ja esi gājis kopējā masu edjukācijas fermā?
/ Vai pašmācības ceļā iegūtas zināšanas ir izglītība? /
Protams.
Tās reizēm ir pat kvalitatīvākas.
/Vai izglītība skaitās tikai tad, ja esi gājis kopējā masu edjukācijas fermā?/
Nē. Sk. Vudu, Darelu, Feinmanu utt. Neformālā > formālā izglītība. Formālā ir labi lai piedzītu sistemātiskumu, tas dod kopainu nu un + tev iedod papīru kurš dod zināmas tiesības un pielaides, tā ir ērtāk. Tie izglītības papīri būtībā ir norunāts ekvivalents tāpat kā nauda. Nu tb ja tev ir nauda tu vari nopirkt lietas. Ja tev ir PhD tu vari ieņemt noteiktas pozīcijas un viņiem nav katru reizi jāčeko jai tas tips kko zina.
Kā viena tā otra iegūšanai vajadzīgs zināms intelekta līmenis, kurš cilvēkam jau piemīt. Cerebrālo spēju koeficients (IQ) nosaka cik ātri, viegli un efektīvi cilvēkam padodas mācīšanās.
Gudrība, savukārt, ir tas, ko cilvēks ar šo izglītību (vai bez tās) spēj paveikt. Gudrība izpaužas arī tajā kā cilvēks apietas ar citiem cilvēkiem, ko spēj dot, vēl arī kā prot izmantot iegūto dzīves pieredzi. To formāls treniņš nevar iemācīt.
Vienkāršie augstskolā atsēdējušie neko īpaši neatšķiras no arodskolas absolventiem, tik daudz, ka viņi spējīgi savu pūļa viedokli izteikt sarežģītākos vārdos, bet pūlis ir taspats. Ja dala patstāvīgi domājošie/pūlim sekojošie, tad pēc izglītības domāju, ka lielas atšķirības nebūs, ja šo pašu dala pa dzimumiem, tad pūlī būs izteikti vairāk sieviešu un starp patstāvīgi domājošajiem - vīriešu. Mana pieredze, nevis internacionāla statistika.
Man ir hipotēze ka jums ar gnidrologu ir tāda pieredze tāpēc, ka jūs esat naidīgi pret patstāvīgi domājošām sievietēm un tāpēc viņas ar jums nekomunicē, ar jums komunicē tikai `` sievišķīgās`` sievietes kuras apmēram atbilst šim tavam aprakstam. No turienes arī pieredze.
Tikai hipotēze, nothing personal.
Varbūt otrādi, ka novērojumi veidojusies no esošās situācijas un personīgā attieksme tiek veidota atbilstoši esošajam dabā.
Novērojumi izriet no izlases kopas. Izlases kopa izriet no tā kāda cilvēki ar jums komunicē, jo tos kas nekomunicē jūs nenovērojat :)
Nav iespējams nekomunicēt sabiedrībā, ja vēl darbs gadās atbilstošs, vispār tūtē ar tām "izglītotajām" vienvirziena domāšanas adeptēm komunicēt. Papildus novērojums - jo humanitārāka izglītība, jo lielāka iespēja, ka pūļa cilvēks. Īpaša kategorija ir dizaineri, ar vai bez augstākās. Cik bijusi darīšana, tik vienmēr (cenzēts).
Dizaineri, jā varētu būt, vismaz daļa jo tā lieta ir sūdīga/ neērta lieta kurai dizaineri tikuši klāt veidošanas procesā, paskatieties uz armijas tehniku kuras izstrādāšanai šos tuvumā nelaiž :)
Tu neesi patstāvīgi domājošs, lai atšķirtu kurš tāds ir. | 
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}