Es runāju par cilvēkiem, kas pieskata sistēmiņu, vaktē, lai visi klausa, visu rangu vagariņus un poļitrukus. Tie vienmēr ir izglītotie, jo ideoloģijas izplatās caur izglītības iestādēm. Konjunktūru un režīmiņu pieskata un disidentus medī izglītotie. Tauta vienkārši pielāgojas, vienalga, diktatūra, monarhija vai demokrātija.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Nu jā bet tad sanāk, ka starp izglītotajiem ir gan režīma kalpi, gan brīvi domājošie, kamēr starp neizglītotajiem - pārsvarā kalpi. Vienkārši tāpēc ka viņiem vieglāk iestāstīt huiņu. Par atmiņsūdeņiem, par izdevīgiem kredītiem, par tautiskajām vērtībām, par gaļas neēšanu, par skriešanu bārā un maisiņu nelietošanu, totālu kaunēšanos un tā tālāk.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Tikpat viegli, kā iestātīt "izglītotajam", vai arī reklāma pārstātu iedarboties uz cilvēkiem tiem saņemot diplomu.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Tu brīnīsies, bet reklāma daudz mazāk iedarbojas uz cilvēkiem ar diplomiem :)

(Reply to this) (Parent)

Vnk tāpēc, ka reklāma parasti stāsta par parastām triviālām sadzīves lietām, cilvēki ar diplomiem interesējas par ko citu :)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Ka tik ne tā. Cilvēki ar diplomiem vienkārši interesējas par lielākiem kvantumiem un dārgāku cenu kategoriju lietām.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Ne gluži. Tas ir tās kā vienkāršie iedomājas izglītotos, acīmredzot pēc lētiem televīzijas seriāliem vai tamlīdzīgi.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Nezinu kādā utopijā tu dzīvo, lai ko tādu teiktu. Ar dzīves īstenību tajā vietā acīmredzot nesaskaras.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Es baidos ka tas kas tev izskatās kā ``dzīves īstenība`` ir tikai zināms tās griezums, nu kam tu tiec klāt.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Kā jau mums visiem, bet utopiskus tekstiņus šajos komentāros bīda tikai viens cilvēks.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Nevis utopiskus bet savus novērojumus, tā ka tas būs par griezumiem :)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Tad jāsecina, ka ne vella nezini par to ko, kā, kāpēc dara, kā pats saki, "vienkāršie" cilvēki. Un šī izteikuma analīzei jau prasītos jauns ieraksts.

Esi aizspecializējies par tālu no dzīves vienkāršās, sapistās un veltās, lai ieraudzīto ko vairāk, par ārējo atšķirību starp savu kastu un pārējiem.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Vai arī otrs variants, tā ``vienkāršā`` dzīve ir mazs šaurs margināls ``pagrabs`` kurā ir palikuši tie, nu kas nekur tālāk nav tikuši un tad viņiem liekas ka tā vide un cilvēku attiecības kas dominē tajā vidē ir visa pasaule. Nu tas ir līdzīgi kā cilvēks no mazpilsētas kurš ir ceļojis ļoti maz vai praktiski nemaz ļoti pārliecināti spriež par lietām un notikumiem tālās zemēs. Tas arī gadās.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Šis paskaidro "izglītotā" "vienkāršo" cilvēku izteikumu augstāk, bet norāda arī uz "izglītotā" aprobežotību, uzpūtīgu aprobežotību, kas savu sasniegumu trūkumu slēpj aiz diploma un piederību "izglītoto" kastai, lai turpinātu marinēt savos nosacītajos bēniņos šo savu mazvērtības kompleksu.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

piederības

(Reply to this) (Parent)

šaubos, tas drīzāk ir izglītību neieguvuša cilvēka vēlme arī būt kaut kam un ``turēt līdzi``, tāpēc izmisīgi uzturēt šo mītu par ``izglītoto aprobežotību``

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Mīts tas ir tikai "izglītotajiem" :), līdz brīdim, kad paši saprot, ka īstenībā neko nesaprot, kas jau būtu uzskatāma par gudrību. Turēt līdzi ierēdņiem ar diplomu var tikai uzpūtībā un vēlmē izrādīties, ko izmanto ne visai gudri "neizglītotie", bet tas protams izskatās smieklīgi. Atļaušanos par viņiem pasmieties šādi "neizglītotie" un arī "izglītotie" uztver saasināti jūtīgi uzreiz apelējot pie oponenta "neizglītotības", vai šaurā pasaules redzējuma, pat neko nezinot par oponentu.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Jā pasmiešanos sāpīgi uztver neizglītotie un pseido- izglītotie, nu tie ar ``dabūtiem`` diplomiem

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Nu redz, pseidoizglītotie, jauna kategorija. Apsveicu, Tu progresē.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

nav jauna, tie ir tie par kuriem tu te stāstīji, nu tipa nopirkuši diplomus

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Rakstīju par cilvēkiem, kuri ieguvuši diplomus diploma pēc, bez intereses par izglītību, vai pat specializēto priekšmetu kopumu. Pilnīgi godīgi iezubrījuši visu ko prasa lektori, lai tik katedrā parādītos ieskaitītie kredītpunkti un viss. Tā daļa, par kuru pats rakstīji, ka tādus intereses trūkuma dēļ izmet no izglītības iestādes, kas ir nepatiesība un izglītības iestāžu biznesa graušana.

(Reply to this) (Parent)

nu tipa skābo vīnogu situācija tipiska.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

No zaudētaju puses skatoties, tā varētu likties.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Nu jā - kaut kur ārpus viņu vienkāršajām mazajām dzīvēm laikam ir kaut kas kam viņi netiek klāt, nejauka sajūta droši vien

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Jau teicu, ka neko nesaproti no vienkāršo cilvēku dzīves un šeit to atkal apstiprini. Vai tiešām ir tik grūti saprast, ka cilvēki ir dažādi un viņu intereses ir dažādas?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Nu jā, dažādas. Vienkāršākas, advancētākas. Viss pareizi. Es jau neiebilstu.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Šādi tiek paplašināts "izglītoto" redzesloks :). Vienkārši.

(Reply to this) (Parent)

Nezin pēc kā iedomājies tu, bet es pazīstu pietiekami daudz izglītotos, lai nerastos ilūzija, ka viņi nav konsūmerisma pārņemts plebs. Kā jau teicu, izglītotība nav kvalificējošs faktors nekam, izņemot specializētas zināšanas un arodprasmes.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Gadās, bet mazāk. Nu tas konsūmerisms es domāju. Nu kaut vai tāpēc ka teiksim viss komunikācijas laiks neaiziet uz juanām šmotkām, bet par kko citu arī parunā.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Liet ir tāda, ka par šmotkām vairāk domā cilvēki ar augstāku ienākumu līmeni un izglītotajiem tas ir augstāks. Jo vairāk iespēju ko nopirkt, jo vairāk domas par pirkšanu. Tas, protams, nenozīmē, ka mazturīgie ir mazāk materiālistiski, bet viņiem atkrīt luksus konsūmerisms.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

eeee a vot ka nē, par parastajām ikdienas lietām vairāk domā/ sapņo cilvēki ar zemāku turību, nu tie kam viņu nav. Tas ir tas kontingents kas sēž modes un reklāmas žurnālos. Nu tipa ja tu esi nabaks tu sapņo par tur tām smalkajām biksēm vai somiņām vai kojaunutur. Ja tu esi bagāts (un izglītots), tu saproti ka tās ir parastas bikses kāda razņica kāds tur zīmols, aizbrauks labāk uz dienvidiem nopeldēties.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Nu pareizi. Pēdējiem ir piepirkta garderobe ar 50 biksēm un 20 somiņām, tāpēc sapņo nopirkt dimanta aproces un braukt ekskluzīvās vojāžās. Ņemtne par to pašu, bet vairāk banknošu un pirkstu vēdeklī.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Tur ir nianse - vairāk dara/ pērk to kas pašiem interesē jo viņiem ir vairāk pohuj ko citi domās, pohujs uz sacensību, statusu, žurku skrējienu. Gadās protams pacienti kuriem tas nepāriet, bet tādu ir maz.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Haha, jā, tāds pohujs, ja visa dzīve pakārtota tam, lai varētu piebāzt garderobi ar šmotkām un likt feisī bildes no saviem eksotiskajiem tūrisma braucieniem.
Pa lielam tu gribi teikt, ka tie, kas maxed out savu konsūmerismu, tagad ir pohuj, jo visu jau nopirkuši. Man tagad ir pohuj par ēšanu, jo tikko brangi pabrokastoju. :)

Atkal, attieksme pret dzīvi un materiālo pasauli, prioritātes - atkarīgs no cilvēka dabas, nevis sociālā slāņa, kurā tas šobrīd atrodas.

(Reply to this) (Parent)

Ja cilvēks skatās reklāmu, tad tā iedarbosies uz lielāko daļu neatkarīgi no izglītības. Uz zāģeri kurš neskatās televizoru reklāma neiedarbosies tikpat, cik uz profesoru kurš neskatās televizoru.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Nu jā un parasti zāģeri pēc darba izklaidējas kā? Skatās televizoru. Profesori kā? Lasa grāmatas. Tas protams iz vidējoti atkal, bet par tendenci.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Mežā, vagoniņā nav televizora :).

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Nu jā un man pazīstamajiem cilvēkiem gandrīz nevienam nav televizora mājās jo nevajag. Ir dažiem vecākas paaudzes cilvēkiem, kuri pie tā ir pieraduši.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Tātad runa ir, ka reklāma neiedarbojas jo to neskatās, nevis skatās un neiedarbojas.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Pirmkārt protams neskatās, otrkārt arī mazāk iedarbojas, nu labi ir visādi reklāmas plakāti, stendi uz ielām, viņus redz bet neskatās, nepiefiksē.

(Reply to this) (Parent)

Tieši izglītotie kļūst par īstenticīgajiem klerikāļiem galvenajām un pašām ļaunākajām huiņām. Zinātniskie komunismi, lisenkoismi, rasu teorijas, dzimumu teorijas, pederastijas teorijas etc. viss nāk no izglītotajiem, kas apguvuši attiecīgā laikmeta muļķību muļķības slavināšanas iestādēs un dabūjuši muļķa sertifikātu.

Ticība vieglai laimei vai ikdienišķa māņticība ir mazi grēciņi, kas skar tikai pašu grēcinieku. Izglītoti birokrāti, kas organizē holodomoru, pavisam cits līmenis.

Protams, brīvi domājošie var būt jebkurā līmenī, bet starp izglītotajiem, vismaz totalitāros režīmos, to būs mazāk, jo režīmiņiem tādi neder.
Atgādinājums speciāli tev - izglītots nav tas pats, kas gudrs.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

/izglītots nav tas pats, kas gudrs. /

OK, tikai izglītots ir nepieciešamais bet ne pietiekamais nosacījums lai būtu gudrs.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Šis gan nepareizi. Ja ir interese par lietu, tad gudrība rodas, ja interese ir par papīru, lai tiktu valsts darbā, tad tur gudrības nebūs, lai cik papīru sakrātu.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Nu jā, parasti tie kam ir interese par lietu to papīru dabū, vnk tā ir ērtāk nodarboties ar interesanto, tie kam nav intereses arī reizēm dabū bet retāk, jo tie no kā atkarājas papīra došana reizēm tādus bez intereses pamana un izmet.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Pilnas valsts un pašvaldību telpas ar diplomiem un bez intereses. Laicīgi neizmeta. Un vairojas.

(Reply to this) (Parent)

"OK, tikai izglītots ir nepieciešamais bet ne pietiekamais nosacījums lai būtu gudrs."

Nē.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Kā tu stādies priekšā kombināciju ``nezinošs bet gudrs``?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Nestādos. Zināšanas par taburešu uzbūvi un izgatavošanu (izglītība) neietver sevī gudrību, toties var teikt, ka gudrs cilvēks pie vēlmes spēs kļūt par labu taburešu meistaru, spēs iegūt kādu izglītību vēlas.

Par pašu izglītību runājot, kas tas priekš tevis vispār ir? Vai pašmācības ceļā iegūtas zināšanas ir izglītība? Vai izglītība skaitās tikai tad, ja esi gājis kopējā masu edjukācijas fermā?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

/ Vai pašmācības ceļā iegūtas zināšanas ir izglītība? /

Protams.

Tās reizēm ir pat kvalitatīvākas.

/Vai izglītība skaitās tikai tad, ja esi gājis kopējā masu edjukācijas fermā?/

Nē. Sk. Vudu, Darelu, Feinmanu utt. Neformālā > formālā izglītība. Formālā ir labi lai piedzītu sistemātiskumu, tas dod kopainu nu un + tev iedod papīru kurš dod zināmas tiesības un pielaides, tā ir ērtāk. Tie izglītības papīri būtībā ir norunāts ekvivalents tāpat kā nauda. Nu tb ja tev ir nauda tu vari nopirkt lietas. Ja tev ir PhD tu vari ieņemt noteiktas pozīcijas un viņiem nav katru reizi jāčeko jai tas tips kko zina.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Kā viena tā otra iegūšanai vajadzīgs zināms intelekta līmenis, kurš cilvēkam jau piemīt. Cerebrālo spēju koeficients (IQ) nosaka cik ātri, viegli un efektīvi cilvēkam padodas mācīšanās.
Gudrība, savukārt, ir tas, ko cilvēks ar šo izglītību (vai bez tās) spēj paveikt. Gudrība izpaužas arī tajā kā cilvēks apietas ar citiem cilvēkiem, ko spēj dot, vēl arī kā prot izmantot iegūto dzīves pieredzi. To formāls treniņš nevar iemācīt.

(Reply to this) (Parent)