Gadās, bet mazāk. Nu tas konsūmerisms es domāju. Nu kaut vai tāpēc ka teiksim viss komunikācijas laiks neaiziet uz juanām šmotkām, bet par kko citu arī parunā.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Liet ir tāda, ka par šmotkām vairāk domā cilvēki ar augstāku ienākumu līmeni un izglītotajiem tas ir augstāks. Jo vairāk iespēju ko nopirkt, jo vairāk domas par pirkšanu. Tas, protams, nenozīmē, ka mazturīgie ir mazāk materiālistiski, bet viņiem atkrīt luksus konsūmerisms.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

eeee a vot ka nē, par parastajām ikdienas lietām vairāk domā/ sapņo cilvēki ar zemāku turību, nu tie kam viņu nav. Tas ir tas kontingents kas sēž modes un reklāmas žurnālos. Nu tipa ja tu esi nabaks tu sapņo par tur tām smalkajām biksēm vai somiņām vai kojaunutur. Ja tu esi bagāts (un izglītots), tu saproti ka tās ir parastas bikses kāda razņica kāds tur zīmols, aizbrauks labāk uz dienvidiem nopeldēties.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Nu pareizi. Pēdējiem ir piepirkta garderobe ar 50 biksēm un 20 somiņām, tāpēc sapņo nopirkt dimanta aproces un braukt ekskluzīvās vojāžās. Ņemtne par to pašu, bet vairāk banknošu un pirkstu vēdeklī.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Tur ir nianse - vairāk dara/ pērk to kas pašiem interesē jo viņiem ir vairāk pohuj ko citi domās, pohujs uz sacensību, statusu, žurku skrējienu. Gadās protams pacienti kuriem tas nepāriet, bet tādu ir maz.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Haha, jā, tāds pohujs, ja visa dzīve pakārtota tam, lai varētu piebāzt garderobi ar šmotkām un likt feisī bildes no saviem eksotiskajiem tūrisma braucieniem.
Pa lielam tu gribi teikt, ka tie, kas maxed out savu konsūmerismu, tagad ir pohuj, jo visu jau nopirkuši. Man tagad ir pohuj par ēšanu, jo tikko brangi pabrokastoju. :)

Atkal, attieksme pret dzīvi un materiālo pasauli, prioritātes - atkarīgs no cilvēka dabas, nevis sociālā slāņa, kurā tas šobrīd atrodas.

(Reply to this) (Parent)