/izglītots nav tas pats, kas gudrs. /

OK, tikai izglītots ir nepieciešamais bet ne pietiekamais nosacījums lai būtu gudrs.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Šis gan nepareizi. Ja ir interese par lietu, tad gudrība rodas, ja interese ir par papīru, lai tiktu valsts darbā, tad tur gudrības nebūs, lai cik papīru sakrātu.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Nu jā, parasti tie kam ir interese par lietu to papīru dabū, vnk tā ir ērtāk nodarboties ar interesanto, tie kam nav intereses arī reizēm dabū bet retāk, jo tie no kā atkarājas papīra došana reizēm tādus bez intereses pamana un izmet.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Pilnas valsts un pašvaldību telpas ar diplomiem un bez intereses. Laicīgi neizmeta. Un vairojas.

(Reply to this) (Parent)

"OK, tikai izglītots ir nepieciešamais bet ne pietiekamais nosacījums lai būtu gudrs."

Nē.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Kā tu stādies priekšā kombināciju ``nezinošs bet gudrs``?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Nestādos. Zināšanas par taburešu uzbūvi un izgatavošanu (izglītība) neietver sevī gudrību, toties var teikt, ka gudrs cilvēks pie vēlmes spēs kļūt par labu taburešu meistaru, spēs iegūt kādu izglītību vēlas.

Par pašu izglītību runājot, kas tas priekš tevis vispār ir? Vai pašmācības ceļā iegūtas zināšanas ir izglītība? Vai izglītība skaitās tikai tad, ja esi gājis kopējā masu edjukācijas fermā?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

/ Vai pašmācības ceļā iegūtas zināšanas ir izglītība? /

Protams.

Tās reizēm ir pat kvalitatīvākas.

/Vai izglītība skaitās tikai tad, ja esi gājis kopējā masu edjukācijas fermā?/

Nē. Sk. Vudu, Darelu, Feinmanu utt. Neformālā > formālā izglītība. Formālā ir labi lai piedzītu sistemātiskumu, tas dod kopainu nu un + tev iedod papīru kurš dod zināmas tiesības un pielaides, tā ir ērtāk. Tie izglītības papīri būtībā ir norunāts ekvivalents tāpat kā nauda. Nu tb ja tev ir nauda tu vari nopirkt lietas. Ja tev ir PhD tu vari ieņemt noteiktas pozīcijas un viņiem nav katru reizi jāčeko jai tas tips kko zina.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Kā viena tā otra iegūšanai vajadzīgs zināms intelekta līmenis, kurš cilvēkam jau piemīt. Cerebrālo spēju koeficients (IQ) nosaka cik ātri, viegli un efektīvi cilvēkam padodas mācīšanās.
Gudrība, savukārt, ir tas, ko cilvēks ar šo izglītību (vai bez tās) spēj paveikt. Gudrība izpaužas arī tajā kā cilvēks apietas ar citiem cilvēkiem, ko spēj dot, vēl arī kā prot izmantot iegūto dzīves pieredzi. To formāls treniņš nevar iemācīt.

(Reply to this) (Parent)