(Reply to this) (Thread)

Pareizi, tieši to arī dara valstu valdošās kliķes ;)

(Reply to this) (Parent)

Esi pietiekami pieaugusi, lai atcerētos astoņdesmito beigas, arī tad daudzi teica ka nevajag šūpot laivu un nevajag nekādu neatkarību uzreiz, pietiks arī ar autonomiju, ka paši to nožēlosim(šeit vieta bildītei par zara zāģēšanu) un vēl prasīsimies atpakaļ. Atceries?! Domāju, ka tagad ir līdzīgi.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

"Pirmie savus logus bija atrāvuši igauņi."

https://www.lsm.lv/raksts/arpus-etera/arpus-etera/legendarais-junija-plenums--atmodas-atslega.a280422/

https://youtu.be/FuxZaPZU6mM

(Reply to this) (Parent)

naaa, galīgi ne tās paralēles :)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Vispārīgi jau ir.

Kad es teicu, ka valdības politika ar piespiedu vakcinēšanu novedīs pie tā, ka vecie cilvēki nevakcinēsies, visi mani izsmēja. Tagad šie smējēji sēž mājsēdē. Ar to arī jūs visus apsveicu.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Atceros, atceros.
Arī to, ka tādu īsto risinājumu nepiedāvāji, tik salīdzināji ar Zviedriju, kur cilvēkiem nevajag likumus, pietiek ar vadlīnijām, lai strādātu no mājām vai potētos.
Valdība ir sūds nav grūti kliegt.
Tāpat kā sistēma.
Bet tas netraucē izmantot to labumus, bet atteikties pildīt prasības.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Lol, es neesot piedāvājis risinājumus... Cik gan īsa atmiņa. Turklāt es pat Zviedriju nepieminēju.

Es teicu, ka 1) jādod vairāk naudas un atbalsta ģimenes ārstiem, 2) jāveicina vakcinēšanās caur farmaceitiem, 3) vispārīgi ir jāsniedz labāka informācija.

Es arī teicu, ka UK labā vakcinācijas aptvere nenotika pati no sevis, paļaujoties uz cilvēkiem (zini, angļi ir tādi paši kā latvieši atbildības ziņā), bet tas bija ļoti mērķtiecīgs visu cilvēku darbs visos līmeņos. Piemēram, tika izveidots īpašs regulējums (likumi, normatīvi, izstrādes, finansējums) kovid vakcinēšanai farmaceitiem.

Sūds ir tie, kas visu šo ignorēja. Lai jums laba sēdēšana... :D

(Reply to this) (Parent) (Thread)

:D

(Reply to this) (Parent)

Ja sistēma maina noteikumus pārdalot pienākumus/tiesības, tad, ja nepiekrītu šādai pārdalei, manuprāt, ir pienākums neklusēt un rīkoties likuma ietvaros(jautājums jauno, vai pirmspārdales), vai arī ārpus likuma, ja sistēma pati tos pārkāpj(likumu mainīšana bez sabiedrības piekrišanas arī ir likumu pārkāpšana).

(Reply to this) (Parent)

Verdzība demokrātijā pamatā pastāv traumētu vai atkarību nomāktu indivīdu galvās. Par radošāku un iejūtīgāku birokrātiju gan būtu vērts pacīnīties. Vismaz vienai valstij - čehiem - ir šāda skola.

(Reply to this) (Thread)

Pie traumētajiem un atkarīgajiem aizmirsi pielikt vismaz vēl vienu kategoriju - konspirāciju atmaskotājus, kas tikai daļēju pārklājas ar iepriekšējām grupām.

Birokrātija ir instruments šajā konspirācijā, attiecīgi tā būtu cīnīšanās ar sekām.

Lūdzu ieraksti čehu pieredzes apkopojumu vienā teikumā, ja nav slinkums, jo man nav nemazākās nojausmas kas un kā tur notiek.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Pamatdoma ir, ka ka ierēdņiem no likuma ievērošanas kontroles jāpārfokusējas uz likumu uzlabošanai nepieciešamās atgriezeniskās saites sniegšanu likumdevējiem.
RL bija intervija ar čehu radošās birokrātijas "tēvu". Diemžēl izskatās, ka RL arhīva saturs (vairs?) nav noindeksēts, nevaru atrast saiti. Kaut kas ir šeit:
https://www.mpo.cz/en/business/business-regulation-and-reducing-red-tape/czech-republic-reached-better-result-in-the-bureaucracy-index-against-last-year--249658/
Arī ES ir centieni šajā virzienā: https://creativebureaucracy.org

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Doma laba. Nezinu vai dzīvotspējīga pie mums, jo manuprāt, galīgi neiet kopā ar lielākās daļas ierēdņu vēlmes pēc ērtas dzīves uz nodokļu rēķina ar minimālu atbildību par padarīto. Tas salīdzinājumā ar īstajiem naudas pelnītājiem.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Esmu skeptisks par skepticismu attiecībā uz iespējām kaut ko realizēt "pie mums". Ja grib, tad var.
Ierēdņi manuprāt nav tikai ērtas dzīves tīkotāji. Taču tiem kopumā ir raksturīga izvairīšanās no riskiem, ko viņu karjerai radītu atkāpes no likuma burta ievērošanas. Tā ir problēmas sāls. Protams, arī īsais darba laiks un kafijošanas kultūra.
Progresīvās iestādes atšķiras no stagnējošām ar uzreiz pamanāmi labāku apkalpošanas kvalitāti. Manuprāt tas ir vadītāja kompetences, līderības prasmju, prasīguma un vērtību fokusa jautājums.
Ja fokuss un KPI tiek piesaistīti cilvēka, kurš atnācis uz iestādi vajadzību noskaidrošanai un palīdzēšanai īsākajā laikā un atgriezenisko saiti likumdodevējiem par jautājumiem, kuros esošo likumu nepilnības ir acīmredzamas un labojamas, tad ar iestādi birokrātijas (labā nozīmē) kvalitātes ziņā viss ir kārtībā.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Noteikti esmu par, lai tas tiktu darīts, bet šaubos par rezultātu. Jādod iespēju cilvēkiem vienkārši pārbaudīt ierēdņu darbu un lietderību, tad varbūt. Attiecīgi vajadzīgs aprēķins kāds ir minimālais nepieciešamais ierēdņu daudzums, jo vajadzīgi viņi ir.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Doma ir laba. Grūti tomēr iedomāties, kā cilvēki varētu pārbaudīt, nebūdami kompetenti. Es, teiksim, nevaru spriest, vai VZD kadastrā ierakstu veicis atbilstoši normatīvajiem aktiem. Valsts kancelejai ir jābūt stratēģijai ieviest valsts pārvaldē LEAN un 6sigma principus. Pirmais reducē izniekojumu. Otrais rada izmērāmu kvalitāšu metriku.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Ja klients ir apmierināts, tad ierēdnis strādā labi, gan īstermiņā, gan ilgākā laikā. Un izmaiņu ieviešanai derētu vismaz daļēji piemērot amišu piesardzības principus, tos, kas attiecas uz sadzīvi, nevis garīgumu.

Galvenā vajadzība, atkal manuprāt, atņemt iespēju ierēdņiem kļūt par ne savu cilvēku pārstāvjiem sistēmā, kas jau pēc būtības ir valsts(kā cilvēku kopuma) nodevība.

(Reply to this) (Parent)