Ne vienmēr prāts ir galvenais kritērijs, jo ne jau vienmēr iespējams iesēsties taktiski pareizās pieturās. Un viss atkarīgs arī no transporta veida - ja tas ir, piemēram, 4. tramvajs no 13. janvāra ielas uz Imantu, tad viss ir stratēģiski perfekti - tramvajs patukšs, vienmēr ir kur apsēsties, brauc mierīgi, bet, ja tas ir 3. autobuss no Merķeļa ielas uz Bolderāju, tas praktiski vienmēr ir īsts murgs - stāvgrūdām pilns un pirmais kas jādara - izmisīgi jācenšas tik pie e-talona pīkstinātāja, lai dies' pas nenotiktu tā, ka iekāpj kontrole, bet "biļetes ta nav". Un ik pa brīdim vai nu kāds atvainojas, jo pamatīgi uzkāpis uz kājas vai arī pašam kādam jāatvainojas, jo esi, piemēram, ar maku iejaucis kādam pa seju.

Nabaga tu.
Iesaku nekāpt Merķeļa ielā, bet pieturu iepriekš. Merķeļa ielā daudzi izkāpj un daudzi iekāpj. Pa vidu būs brīdis, kad kāds sēdeklis atbrīvosies un tu varēsi iesēsties.

Otra alternatīva man ir Ģertrūdes iela, bet tas īpaši neko daudz nemaina. Plus vēl ir ļoti auksta nokļūšana līdz tai - līdz Merķeļa ielai tieku ar tramvaju, bet uz Ģertrūdes ielu jāiet kājām, un ziemā mazās kājiņas salst. Vispār šķiet, ka puse vai pat divas trešdaļas Rīgas dzīvo Bolderājā un pa ceļam uz to.

Ģertrūdes iela ir vēl labāks variants, jo tur kāpj ārā daudzi, kas no Pļavniekiem uz Centru braukuši.
A mazās kājās jāvelk biezas vilnas zeķes.