Ne vienmēr prāts ir galvenais kritērijs, jo ne jau vienmēr iespējams iesēsties taktiski pareizās pieturās. Un viss atkarīgs arī no transporta veida - ja tas ir, piemēram, 4. tramvajs no 13. janvāra ielas uz Imantu, tad viss ir stratēģiski perfekti - tramvajs patukšs, vienmēr ir kur apsēsties, brauc mierīgi, bet, ja tas ir 3. autobuss no Merķeļa ielas uz Bolderāju, tas praktiski vienmēr ir īsts murgs - stāvgrūdām pilns un pirmais kas jādara - izmisīgi jācenšas tik pie e-talona pīkstinātāja, lai dies' pas nenotiktu tā, ka iekāpj kontrole, bet "biļetes ta nav". Un ik pa brīdim vai nu kāds atvainojas, jo pamatīgi uzkāpis uz kājas vai arī pašam kādam jāatvainojas, jo esi, piemēram, ar maku iejaucis kādam pa seju.