Jā, zināms risks te ir. T.s. hedoniski - merkantilās bremzēšanas scenārijs. Pretindes divas:

1) lēmumu pieņemšanai jābūt minētās elites rokās - nookrātija. Kā to izdarīt? Praktiski? (abstrakti teoretizēt mēs visi gudri)

Viens ieteikums - vēlēšanas: balsis, katram viena un tad par izglītības pakāpēm klāt, kam Bsc tam 3, kam Msc, tam 4 vai 5, kam PhD, tam 7 un tā tālāk. Nevienlīdzība tāda. Nē es labi saprotu, ka grādu var arī nopirkt un profesors var būt nelietis un sociopāts, bet statistiski ( kā jau sistēmām ar daudzu cilvēku balsošanu) tam vajadzētu strādāt.

Otrs ieteikums: Eksāmeni. Vēlētiem/ valsts amatiem Tā kā bija ķeizariskajā Ķīnā. Tu tiec amatā, ja tevi a) ievēl, b) tu noliec eksāmenu. ar tikai ievēl nepietiek.

Bija jau reiz - mantiskais cenzs vēlētājiem. Ja tu neesi spējīgs iegūt īpašumu un kapitālu - tad neesi balstiesīgs.

Jā, bet tas mazāk precīzs. Es domāju, ka tādu, kas ieguvuši mantu bez intelektuālas piepūles tomēr ir vairāk nekā tādu, kas nu akurāt nopirkuši diplomus un tā. Protams, ieviešot šādu izglītības cenzu pēdējo skaitam būtu tendence palielināties.