Viena no garšām, kas man patīk - ādas garša. Pakošļāt jostas galu, ap kaklu apsieto ādas siksniņu, cimda pirksta galu. Tāda skābena garša, īsta, kā sāls vai ķimenes. Liekas, ka esi to košļājis i tagad, i bērnībā, i pirms dažsimts gadiem. Gēnos sēž.
Tas ir kā tam lācim, ja? Ķepu pazīžļā un guļ tālāk. Man ir pāris vecu grožu vienā bēniņu kaktā ieglabāts. Varētu būt labi nstādināta zirgsviedru garša, ja tā padomā. Moš piespēlēt? Būs ko žļembāt ziems vakaros iekš aizputināto trakonam, jo jams pēc Tevis sāk ilgoties! :D