Pateicoties vedjmah es tagad zinu, ka man ir smags prokrastinācijas gadījums. Jau no pamatskolas gadiem. Ko var izdarīt rīt, to labāk atlikšu uz parītu. Un daru tad, kad deadlaini kauc, kad klients klauvējas pie loga, kad priekšniecība sāk balsi pacelt. Tiesa, parasti visu paspēju, retu reizi man deadlains sāpīgi iebelž pa pakausi.
Bet smuki skan - sēdi tu krēslā atgāzies, un uz kolēģu jautājumiem saki - es nevaru šodien to paveikt. Man ir prokrastinācijas lēkme....