skaisti protams, ... bet ja padomā, tad pēc laika tevi nocērt,sazāģē dēļos, pārdod un beigās iespējāms atkal sadedzina un šoreiz tu tur neko nevari izlemt... kaut gan ja padomā tad pirmajā gadījumā arī ne

Nu, ja koks ir tava paša dzimtās sētas stūrī, vai kādā tikai šādiem kokiem paredzētā birzē... Bet labāk būt gultas dēlī, uz kura divi taisa trešo, kā zem rāzītes, ko rudenī grābsta no nokritušām lapām radiņi.

ja tā padomā, tad KĀDA starpība, kur būt(...), johaidī...

Nu, es par palicējiem rūpējos :) Lai viņiem nav jābrauc ar auto kaut ur ellē uz dzimtas kapiem ar grābeklīti kā uz kartupeļu talku.

Man tā ir :) Kas teicis, ka dzīvei jābūt vieglai? :) labi, tas par palicējiem, bet kāds nopietni apgalvo, ka aizgājējs ir "lūk tajā dēlī", "tajā ozolā", "tajos kapos"? :) Ta miris viņš ir, nav viņa...

P.S. lai gan es domāju par aizbraukšanu uz savu senču kapiem.

Tai ozolā būtu atmiņas. Tam nav sakara ar aizgājēja fizisko ķermeni, mistisku dvēseli. Bet ar palicēju atmiņām.

Palicēju atmiņas Tev netraucēs aiziet pavisam? ;))

Da man par tām būs nospļauties :)

Tu šorīt dikti romantisks ;o)) Nu ja, protams labāk... man pat grūti izšķirties par ko es gribētu būt, vai par to dēli, vai patusēt ar bijušiem radiņiem kādā birstalā ;o)) Es laikam piekristu būt par kļavu ;o))