Es miilu savu sievu un puiku. Runaajot par Latviju - hmmm. Kaut kaa man ir aizdomas, ka ja buutu piedzimis Jamaikaa, miileetu Jamaiku :) Vietu, kur dziivoju - VakarBulljus un savu seetu - es miilu. Vecriiga man patiik. Bet apgalvot, ka es miilu Latviju - gan Maskachku, gan Latgales pamestaas saadzhas un iipashi Latvijas kaa valsts varas instituucijas - to gan nevaru.
Kaut kaa man ir aizdomas, ka ja buutu piedzimis Jamaikaa, miileetu Jamaiku :) ------------------------------------------ khm...tātad tomēr, cik es saprotu :) Vakarbuļļus es arī mīlu, bērnībā tur ir vairākas vasaras nodzīvotas. Bet es laikam neuzdevu jautājumu pareizā formā. Tipa, ir mīlestība pret tautu un mīlestība pret valsti, ne tā?! Es mēģināju un aizvien mēģinu apvienot šīs jūtas. Tikpat labi jau var pateikt, ka centrālās stacijas tualeti jau arī nav īpaši par ko mīlēt. Un tā jau tas ir. Jopcik, es biju domājis to jautājumu tā globāli - neķidājot. Bet sievu un puiku tu tāpat mīlēsi vairāk par visu pasaulē :) Tāpat kā es (lai arī puikas man nav). Varbūt ar to patriotismu mēs saprotam dažādas lietas. Varbūt tiešām nespēju noformulēt jautājumu. nvm.
Nu, tu laikam uztvēri vārdu "patriotisks" kā "latvisks". Manā izpratnē "patriotiska fotogrāfija" ir tāda, kur ir jūtama dzimtās vietas noskaņa, visā tās skaistumā un vēsturiskajā neviennozīmībā. Un var redzēt, ka Tev patīk tās durvis, tu viņas pazīsti un izjūti. Varbūt "kolorīts" būtu bijis atbilstošāks.