tad jau Milosas Veneera ir veel lielaaka karikatuura - pie tam veel muzejaa izstaadita.:) vai tu zini, ka dahzi zinaatnieki shaubaas, ka shaj statujaj vispaar rokas bijushas paredzeetas?.:))
plashaak vaik skatiites uz lietaam un paraadibaam - plashaak.:)) shii bilde nav karikatuura - taa ir dziiiva filozofija.:) tieshi dziiva - jo aktuaala un reaalistiski paraada realitaati.:))
noticis pilnīginormāls un vēlams proces! padomā kāds viņš bija pēdējos pāris gadus, par to cik ilgi iķermenis tādu stāvokli var pavilkt, pašās beigās jau viņu pie dzīvības uzturēja teju vai mākslīgi. kad organisms ir nolietojies jau tik tālu, tad aiziešana ir tikai atvieglojums un skumt par to, ka kādam ir palicis vieglāk?
ne jau par to... visi atnāk un visi aiziet... mes šai pasaulē esam tikai viesi. Skumji tikai tiem kas paliek. Un cilvēki ir dažādi. Arī es... Man nepatīk , kad tiek apspēlēta šāda tēma. Vismaz kādu brīdi vēl... kamēr cilvēks vēl acu priekšā, kamēr vēl atmiņā... gribās klusumu un kādu brīdi pārdomām... Bet tas viss... tikai dažas stundas pēc ... negribu vairs par to. Kam gan tas ir svarīgi
nu man ar to ir gadījies piedzīvot (un ne reizi vien). man ir gadījies piedzīvot arī to, ka aiziet dzīvnieks un tā aiziešanu esmu uztvēris smagāk (varbūt tādēļ, ka pašam bija jāpalīdz...)