skumji? par ko?!

noticis pilnīginormāls un vēlams proces! padomā kāds viņš bija pēdējos pāris gadus, par to cik ilgi iķermenis tādu stāvokli var pavilkt, pašās beigās jau viņu pie dzīvības uzturēja teju vai mākslīgi. kad organisms ir nolietojies jau tik tālu, tad aiziešana ir tikai atvieglojums un skumt par to, ka kādam ir palicis vieglāk?

ne jau par to... visi atnāk un visi aiziet... mes šai pasaulē esam tikai viesi. Skumji tikai tiem kas paliek. Un cilvēki ir dažādi. Arī es... Man nepatīk , kad tiek apspēlēta šāda tēma. Vismaz kādu brīdi vēl... kamēr cilvēks vēl acu priekšā, kamēr vēl atmiņā... gribās klusumu un kādu brīdi pārdomām... Bet tas viss... tikai dažas stundas pēc ... negribu vairs par to. Kam gan tas ir svarīgi

kāda starpība brīdim, kad cilvēks vēl ir acu priekšā no brīža, kad cilvēks ir septiņas pēdas zem zemes?

es neredzu nekādu starpību un domāšanai tas netraucē.

laikam, es vienkārši zinu, kā tas ir, kad aiziet cilvēks.

nu man ar to ir gadījies piedzīvot (un ne reizi vien). man ir gadījies piedzīvot arī to, ka aiziet dzīvnieks un tā aiziešanu esmu uztvēris smagāk (varbūt tādēļ, ka pašam bija jāpalīdz...)