es pats personīgs (![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small} maigs) rakstīja,@ 2023-03-29 22:41:00 |
 |
 |
 |
|
|
|
|
|
|
 |
|
 |
spirāles memuāri
pirms mazāk nekā gada I. ieminējās, ka viņai sāk atlaist spirāle. spirāle (hormonālā) holandijā ir populārākā kontracepcijas metode un te to liek pa labi, pa kreisi arī jauniem meičukiem. n-gadus atpakaļ LV ginekoloģei teicu, ka mani arī apspirāļoja, viņa tikai rauca pieri grumbās un šausminājās, jo nu to tāk tikai pēcdzemdētājām un daudzbērnu mammām LV liek, te nu tev bija, kultūru atšķirības.
anyhow, dzerot savu hipster flat-white, es to toreiz piefiksēju ar pusausi, jo mums apmēram vienlaikus pataisīja par metaļugām, bet mani, protams, nekas nekur nekratīja toreiz, lai arī atceros, ka kaut kad, kad par spirālēm lasīju, bija teikts, ka ar gadiem hormonu daudzums paliek arvien mazāks.
pirms pāris mēnešiem kaut kādā brīdī piefiksēju, ka man sāk parādīties mazas nobīdes līdz tam diezgan stabilā 'ikdienas parastajā' draivā. tas mani gan īsti nesatrauca vai neietekmēja, jo dzīvoju ar mūžīgo krēdo: this too shall pass.
tad sāku piefiksēt, ka man ir nemanot parādījies interesants izvēles kritērijs, jo es pēkšņi skatāmgabalus, lasāmgabalus vai klausāmgabalus sāku ne-izvēlēties, jo jutu, ka es tajā konkrētajā brīdī nevarēšu tos pavilkt emocionāli.
man sāk atgriezties varen spilgti sapņi, tādi daži uz apmātības robežas. nebūtu to tā pamanījusi, ja vien gultasbiedrs nebūtu ieminējies, ka es esmu pasākusi nemierīgi gulēt
es sāku šad tad būt nogurusi (!!)
apmātība: tas ir pārāk spilgts vārds, bet man pēdējo nedēļu laikā prātā regulāri pazib Janniks Sinners; tāda puberitātes laika maniakāla domu-vibrācija, kā slavenību elks puberāliem kadriem. Vārdu sakot, kad skatos kā Janniks spēlē tenisu sāk gandrīz mazliet tecēt siekala, nu līmenis tāds, ka spurgt gribas no šī rakstīšanas. Viņš ir 21 gadu vecs, varen atlētisks, tieviņš un, protams, ruds, nu karoče, līdzīgs manam uzšāvējam.
mama ņegaruj! no vienas puses sāk teorētiski pilnīgi jautri palikt no domas vien uz kurieni šitais viss bīdās. no otras puses sāku sajūtu ziņā atcerēties kā bija +/- 10 gadus atpakaļ, kad impulsīvas rīcības un emociju vadīta darīju lietas, kas, godīgi sakot, uzvedības ziņā, nenoveda pie labiem rezultātiem
apsveru domu šeit piefiksēt ko šie athodi vēl jaunu atnesīs
(taisos arī Jannikam instagramma nosūtīt ziņu: pilnīgs kakau!!)
pirms mazāk nekā gada I. ieminējās, ka viņai sāk atlaist spirāle. spirāle (hormonālā) holandijā ir populārākā kontracepcijas metode un te to liek pa labi, pa kreisi arī jauniem meičukiem. n-gadus atpakaļ LV ginekoloģei teicu, ka mani arī apspirāļoja, viņa tikai rauca pieri grumbās un šausminājās, jo nu to tāk tikai pēcdzemdētājām un daudzbērnu mammām LV liek, te nu tev bija, kultūru atšķirības.
anyhow, dzerot savu hipster flat-white, es to toreiz piefiksēju ar pusausi, jo mums apmēram vienlaikus pataisīja par metaļugām, bet mani, protams, nekas nekur nekratīja toreiz, lai arī atceros, ka kaut kad, kad par spirālēm lasīju, bija teikts, ka ar gadiem hormonu daudzums paliek arvien mazāks.
pirms pāris mēnešiem kaut kādā brīdī piefiksēju, ka man sāk parādīties mazas nobīdes līdz tam diezgan stabilā 'ikdienas parastajā' draivā. tas mani gan īsti nesatrauca vai neietekmēja, jo dzīvoju ar mūžīgo krēdo: this too shall pass.
tad sāku piefiksēt, ka man ir nemanot parādījies interesants izvēles kritērijs, jo es pēkšņi skatāmgabalus, lasāmgabalus vai klausāmgabalus sāku ne-izvēlēties, jo jutu, ka es tajā konkrētajā brīdī nevarēšu tos pavilkt emocionāli.
man sāk atgriezties varen spilgti sapņi, tādi daži uz apmātības robežas. nebūtu to tā pamanījusi, ja vien gultasbiedrs nebūtu ieminējies, ka es esmu pasākusi nemierīgi gulēt
es sāku šad tad būt nogurusi (!!)
apmātība: tas ir pārāk spilgts vārds, bet man pēdējo nedēļu laikā prātā regulāri pazib Janniks Sinners; tāda puberitātes laika maniakāla domu-vibrācija, kā slavenību elks puberāliem kadriem. Vārdu sakot, kad skatos kā Janniks spēlē tenisu sāk gandrīz mazliet tecēt siekala, nu līmenis tāds, ka spurgt gribas no šī rakstīšanas. Viņš ir 21 gadu vecs, varen atlētisks, tieviņš un, protams, ruds, nu karoče, līdzīgs manam uzšāvējam.
mama ņegaruj! no vienas puses sāk teorētiski pilnīgi jautri palikt no domas vien uz kurieni šitais viss bīdās. no otras puses sāku sajūtu ziņā atcerēties kā bija +/- 10 gadus atpakaļ, kad impulsīvas rīcības un emociju vadīta darīju lietas, kas, godīgi sakot, uzvedības ziņā, nenoveda pie labiem rezultātiem
apsveru domu šeit piefiksēt ko šie athodi vēl jaunu atnesīs
(taisos arī Jannikam instagramma nosūtīt ziņu: pilnīgs kakau!!)
