par ausīm
sestdien pirmo reizi apmetu ritentiņu uz abām pusēm, veikli, bez nekādas muļļāšanās vai bailēm, es biju vienkārši šokā
visu bērnību apskaudu bērnus, kuri ripuļoja pa zālieniem kā vitrūvieši un es metu kājas gaisā, milisekundes pakarājos un ar būkšķi laidos lejā.
šoreiz, akrodejas nodarbībā I. laipni izskaidroja par momentu un kājinstrukcijas un viss, ziniet, vienkārši.
vienīgais, ko es nesapratu, kāpēc bērnībā neviens to nepateica, nenorādīja, nepalīdzēja saprast

vispār esmu sapratis, ka ar vecumu, daudz vairāk uzņemu infomāciju caur ausīm. pa tiešu, bez aiztures, ar maziem eurekas momentiem.
diez vai visiem tā ir un tas saistīts ar vecumu?