manas galvenās pārdomas ir par to, ka daudz kas no tā, ko dzirdu apkārt, velk uz ekofašismu, eigēniku un milzīgu eirocentriskumu. es domāju par tām ziņām no UK, ka tiek apsvērts, ka cilvēkus ar invaliditāti var neglābt. es domāju par to, ka resursu paēdināt cilvēkus pietiek, bet kapitālisms ir pakaļa, kas visu sajāj. es domāju par video, kuros redzams, kā tiek iznīcināta piena produkcija, kuru neviens vairs nepērk. es domāju par gaisa kvalitātes uzlabojumiem un par to, normālais pirms šī bija krīze. un tas, ko es gribu vainot, ir nevis cilvēki, kuri dara to, ko cilvēki dara - dzemdē, veido ģimenes, dzīvo, bet sistēmas, kuras paredz, ka viena cilvēka dzīvei ir lielāka vērtība nekā cita dzīvei. kapitālisms ir nepārejoša krīze, un ekofašisms ir tā nākotne, kurā es patiesi negribētu nonākt. jau bija ''fantastisks'' raksts par to, ka astmas slimnieki rada tādu pašu piesārņojumu kā, neatceros, gaļas ēdāji vai kaut kas tāds. ārprātīgi.