Ja cilvēkus kā tādus.
Nē, ja mēs ietu pāri ezeram un, tos visus cilvēkus, ar kuriem mēs kaut vai reizi dzīvē esam sasveicinājušies, pieņemtu pār akmeņiem, pa kuriem mēs ejam (vai lecam, skrienam - kā nu kuru aizrauj, kā nu kurš bauda), lai nesamērcētu savas perfektās pēdas, tad mani jāpieskaita pie tiem slidenajiem (uz kuriem mēdz paslīdēt kāja).
Bet tā kā principā es sev neļauju kāpt uz galvas - tad mani savā ezeriņā daudziem nav lemts ieraudzīt?