Magnesia

Tā, nu paldies, Hamburga. Bija jauki tevi iepazīt.
M mani izveda no pilsētas centra un tam pieguļošiem rajoniem, mazliet pilsētas ārpusē, tīri ok vietā. Un pēc 15 minūtēm dabūju poļu šoferi, kas dodas mājup gar Berlīni. Forši.

Arī ceļotājs. Bija daudz par ko papļāpāt. Bijis daudz kur. Pameta arī dažas idejas, es metu pretī. Laipni izlaida benzīntankā netālu no šosejas.
Un tad no miestiņa līdz miestiņam ar vēl 2 auto tiku līdz Potsdamai.

Par cik tas nav pārāk tālu no nākamā spota, līdz kuram jātiek, tad biju noskaņojusies mazliet pastaigāties un tad ar kājām pie viņiem. Veicams tas ir, tomēr nolēmu aizsūtīt ziņu Sandriņai, ka esmu, kur esmu, lai viņa zina un lai es zinātu, cikos viņi būs mājās (cikos sākt čāpot), un izdevās viņu pārsteigt. :) Bij apriecīga, jo nebija jāiespringst uz manis savākšanu. Bija priecīga arī par dārzeņu čipsīšiem, kaut izrādās, viņa par tiem jau zināja.
Izdevās pārsteigties arī pašai, kad uzzināju, ka viņas vīriņš Jānis strādā Potsdamā. Kur vēl labāk - ir pat iespēja atstāt somu pie viņa darbā. Tas bija tā ļoti veiksmīgi, ka poļu šoferis negribēja braukt cauri Berlīnei. Tikām notiesāju pusi no ķiršiem un zemenēm, ko vietējā tirgū nopirku no pārdevēja, kurš, kā izrādās, bija polis un bija ieintersēts - no kurienes es un uz kurieni.

Sacīts darīts - aiznesu somu pie J2 (jo J bija Jons Zviedrijā) un vinš man pastāstīja, ko pāris h laikā var paspēt redzēt Potsdamā un kur - nopeldēties. Paņēmu peldiķi visādam gadījumam ar.

Vakarā palīdzēju J2 laivas uzcelt uz auto jumta no kluba laivu "garāžas".

3 šoferi ~300 km, <4,5 h.

UPD. Bet es taču esmu lose, kārtīga lose. Jau mašīnā pie poļu šofera atskārtu, ka esmu atstājusi ūdens pudeli ar visu čeholu. Nu kā var atstāt tik lielu pudeli istabas vidū?? Štrunts par pudeli - metiet viņu ārā, taču čehols!!!
Tāda specifiska lieta, bet izrādās ļoti noderīga. "Ipaši šādā karstā vasarā. Sīkums vēl par to, ka tas čehols ir aprīkots ar ierīci, kas strukturizē ūdeni, bet galvenais, ka tas ir ērts čehols, ko kaklā pakārt, jo somas kabatā nelien, pašā somā arī nē, turklāt neērti - bieži soma no pleciem jācilā.
Otrkārt, tas čehols neļauj ūdenim sakarst, līdz ar ko nav jādzer tēja visu laiku šitādā svelmē.

Aizrakstīju M par savu muļķību. Ilgi neatbildēja, bet tad pēkšņi pati piedāvāja atsūtīt pa pastu. phew... Ir ok. Cerams, atnāks, kamēr būšu pie S.

Tas būs noteikti lētāk un izdevīgāk nekā pirkt jaunu, pie tam - dabūt to varēšu labākajā gadījumā, kad atgriezīšos mājās. Uzreiz aizsūtīju sms arī draudzenei, caur kuru pirku viņu - tipa, kur viņu var dabūt. Un, jā, viņa atgādināja, ka tā ir Amerika, pie tam nopirkt var tikai tur reģistrētas personas. Nu jā, sarežģīti. Ne jau piereģistrēties vai atrast reģistrētu personu, bet dabūt no USA. Šai gadījumā sarežģīti nozīmē dārgi un ilgi.
Milzīgs paldies viņai.

Pirmā lieta - nopelsu netālajā ezerā. Atradu vietu krūmos iekšā un ... pa pliko. Bet atvēsināties neko nesanāca, jo ūdens kā silts piens, bet laika nav tik daudz, lai ilgi mērcētos.

J2 aizsūtīja mani uz Aleksandrovku - krievu koloniju. Potsdama ir tā vieta, kur agrāk Vācija dalījās Austrumos un rietumos. Guļbūves krievu stilā, kurās reāli dzīvo cilvēki. Tad redz, kur tie krievi rodas... :D
Arī restorāns krievu stilā.

Ieraudzīju kapsētu, nolēmu nofotografēt to, kāda izskatās vācu kapsēta, kad ieraudzīju dažādus simbolus un atribūtiku - piemēram, padomju republikas zvaigzni, oranži melno lentīti uc, tad sapratu, ka friču tur nav.

Paspēju vēl izstaigāt gājēju ielu līdz Brandenburgas vārtiem un jauniem vārtiem. Un atpakaļceļā telefona baterija, lietojot gps, nobeidzās un bik aizgāju pa nepareizo ielu. J nācās pagaidīt mazliet.

S ar j2 skaisti iekārtojušies. Tāds elitārs rajons kā Mežaparks LV. Īrē dzīvoklīti privātmājā.

Istaba pirmās pāris naktis jādala ar Andri, kurš arī Vācijā dzīvo - plāns kopā ar J2 geokešot sestdien ar laivām - paņemt sarežģītu 20 punktu kešu, kas izvietots Potsdamas maratona trases garumā un veidā.
Bet malači abi ar S - abi ņemās ar kajakiem ar pa Vāciju, maratonos un tā.. Ar ww gan nesanāk.

Kamēr puiši ar laivām rokas, plecus un muguru darbina, mēs abas laižam ar velo pa smuku maršrutu.

Apbraucām riņķī ezeram (vienam no), braucām pa bijušā Berlīnes mūra ceļu un kāpu skatu tornī, kur ielaminēta info karte par atjaunošanas darbiem turienē lieti noderēja kā vēdeklis, jo karstums pamtīgs.

2x nopelsām - katru reizi citā ezerā. Pirmajā udens kā pārsilis piens atkal, bet mērcējāmies ilgi, par cik laiks atļāva, kamēr atveldzējāmies aš tā, ka vēsi sāka palikt. Otrais ezers bija daudz foršāks - ūdens dzidrāks un vēsāks.

Bija inčigi vērot pīles (jeb precīzāk laučus) skrien pa ūdens virs; kā vienas, kas danco riņķī tūristu kuteriem, savus pakaļ skrienošos un bļaujošos bērnus vēl joprojām baro pašas, kamēr citviet, kur tūristi nebaro, mamma tik uzmana, kā visi pīlēni nirst iekšā (nē, ne ar pakaļiņām augšup, bet tā konkrēti nirst), laikam, lai meklētu paiku un kā vienlaikus ūdens helikopteri it kā sastingst virs ūdens. Kamēr peldējām vienā ūdenī ar pīlēm, tā paniski kliegdamas mūk, bet, kad krastā ēdam paiku, tad slapstās riņķī "re, kur mēs, re kur mēs ar, mums ar ēst".

Pelde bija bauda, bet svaigums uz īsu brīdi. 35 grādi šodien laikam bija.

Pa dienu nobraukti ~30 km (puišiem ~44 noairēti). It kā absolūti nekas traks, bet daži apgrūtinoši apstākļi bija gan - karstums nepārprotami, bet arī velo man bija par lielu. Labi, ka neesmu vīrietis. :D Zemākajā pozīcijā esošs beņķis prašijās tikt pazemināts vēl, a nekā. Plus, ka ar tik tievu un akmens cietu beņķi, kas spiežas dibenā, neesmu braukusi, līdz ar ko dibens sāpēja jau pusceļā. Citādi jau būtu ok, spēks ta bija utt, bet dibens sūrstēja. Visādi citādi mēģināju braukt un sēdēt/nesēdēt, lai tik vienas un tās pašas vietas nemocītu. Plus vēl mugursoma, kas nebija nu baigi smaga ar visu vīna pudeli, bet papildus karsēja muguru.

UPD. TOties GPS gan man tāds "advancēts" - nepagāja ne diena, tobiš - nebijām nobraukušas vēl pat visu apli (palika 6 km nenobraukti), kad gps beidzot nopozicionēja. :D Pozicionēt sāku ceļa sākumā. You can always rely on technology. Pa lielam jau nevajadzēja to pozicionēšanu, tomēr uz beigām satikām vadātāju. Viņš mūs apciemojas reizes 3, pat pie kartes. karstgalves. :D Ja ne tā, km būtu mazāk. :D

Tas saspringums arī vairāk uz nogurumu nostrādāja.

nu bet skaista tā Berlīnes piepilsēta. Vai priekšpilsēta. Gan, gan.
Vakariņās arbūzs.