Viņa teica - stulbā. Tu nemāki dzīvot. Dari tā. Nē, ne tā. Šitā. Tev jādara šitā.
Es teicu - pagaidi.
Viņa teica - tu stulbā. Tu nepareizi jūti.
Es paraustīju plecus.

Viņš teica - eu, tu taču nemāki dzīvot. Un tavas jūtas. Nu, kur viens cilvēks šitā var just. NEPAREIZI. PILNĪGI NEPAREIZI.
Es neteicu neko.

Es dzīvoju nepareizi. Jūtu nepareizi.Domāju nepareizi. Nepareizi rakstu. Un puķes laistu nepareizi. Un tēju krūzīte leju no nepareizās puses. Un tramvajā kāpju iekšā ar nepareizo kāju. Un vārdus izrunāju nepareizi.

Un dzīvot man māca cilvēki, kuru dzīves iet loku lokiem, mežģu mežģiem, mezglu mezgliem. Un neesmu es viņiem padomu prasījusi. Ne reizes neesmu lūgusi padomu.
Mazliet smieglīgi. Bet viņi jūtas tik svarīgi. Tik svarīgi.