magda ([info]magda) rakstīja,
@ 2004-11-22 18:58:00

Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
Tu mani atceries? Aizmirsti. Manis vairs nav.

Tāds miers. Iestājies.
Diena aizskrējusi. Satraukta. Trauksmaina. Krāsaina. Auksta. Krāsas tik spilgtas. Žilbina acis.
Atnāk vakars. Uzliek roku uz pleca. Piespiežas klāt. Silts. Savs vakars. Vakarā sveces iedegas. Krāsas piesātinās. Uztumējas. Nobriest.
Nakts. Klusa. Kā zīda naktskrekls. Klusi slīd pāri. Klusi. Maigi. Pieskaras, pazūd, pieskaras.

Es sēžu tumsā un skatos debesīs. Mēness pastaigājas pa ābeļdārzu. Ieskatās, noslēpjas, pasmaida. Neviena nav.

Rīts neatnāks. Nekad. Būs tikai nakts. Un debesis aiz loga. Jo Dievam ir beigušās trauksmainās dienas. Ir palikusi tikai nakts. Mana nakts. Kad ēnas spēlējas.


(Lasīt komentārus) - (Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]dooora
2004-11-22 21:22 (saite)
da fig viņ zin, dzīvo vai nē. tā tik tāda poēzija.
no otras puses, atkal, cilvēks jau reizēm ir diezgan poētisks radījums.

aizmirstie spēlē šahu ar gremliniem un izšuj krustiņdūrienā Savas atmiņas

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]magda
2004-11-23 08:15 (saite)
:)
re, re

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


(Lasīt komentārus) -

Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?