magda ([info]magda) rakstīja,
@ 2005-10-17 22:24:00

Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
Sēžu uz palodzes. Sniegs krīt. Tēva pēdas jau aizsnigušas. Un nokritusī pagale arī.
Mammas naudas makss rokās smaržo. Ūdens garaiņi kāpj debesīs.

Snieg. Lielām lielām baltām baltām pārslām.
Lai manas domas, sapņi un cerības apsnieg.
Un lai es zem sniega nosmoku.
Un lai es zem sniega palieku.
Lai es balta un tīra palieku.
Nekad, nekad lai tumša vairs netieku.
Apsniegu, apsniegu, nomirstu

Sarkana saule torīt bija.
Un sarma visos kokos.
No skursteņiem kāpa dūmi. Baltie stabi.


(Lasīt komentārus) - (Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]magda
2005-10-17 22:51 (saite)
Vēl nē.
Bet kaut kā gribās. Ļoti baltu lauku sniegu.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]wunjo
2005-10-17 22:54 (saite)
es jau sabijos....;)
man te arii gandriiz balti..bet tikai riitos...tad laiku ir apsarmojushi balti balti ...wirs tiem saarta saule...un widaajaa koshi sarkai un apelsiinu kraasas pundurkocinji...

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]magda
2005-10-17 23:19 (saite)
Apelsīnkrāsas apelsīni Spānijas ielās un saulesdzelteni citroni Portugāles mazdārziņos, jūraszaļas olīves ceļmalkokos... un debeszils okeāns aiz klintīm...

Čabošs rudens un pūkaina ziema zem itāļu zābaku zolēm mirstoša sniega nožēla, sāls sadaraudzība ar zābaku ādu un bikšstaru sirmumu...

Aleluja

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


(Lasīt komentārus) -

Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?