Sēžu uz palodzes. Sniegs krīt. Tēva pēdas jau aizsnigušas. Un nokritusī pagale arī.
Mammas naudas makss rokās smaržo. Ūdens garaiņi kāpj debesīs.
Snieg. Lielām lielām baltām baltām pārslām.
Lai manas domas, sapņi un cerības apsnieg.
Un lai es zem sniega nosmoku.
Un lai es zem sniega palieku.
Lai es balta un tīra palieku.
Nekad, nekad lai tumša vairs netieku.
Apsniegu, apsniegu, nomirstu
Sarkana saule torīt bija.
Un sarma visos kokos.
No skursteņiem kāpa dūmi. Baltie stabi.
(Lasīt komentārus)
Nopūsties: