Vot sēžu te un raudu. Nu uz iekšu atkal. Nu, par to, ka nesaprotu, kas notiek. Ka nav tā kā izskatās. Ka ir labi. Ir bezgalīgi labi. Līdz brīdim, kad saplīst trešais spogulis. Un dziļi sagriež īkšķi. Sagriež tā ka sāp. Un ar baltu marli jāsien. Bet asinis sūcas cauri. Vai tu re kā tek. Kā plieni krīt. Un kā nelīdz ne ūdeņradis. Ne auksts ūdens.

Vai tu re kā. Es tev paiešos gabaliņu līdzi. Pavadīšu. Līdz renstelei. Kurā (cerams) mēs nekad nenonāksim.

Un atkal atkal viņa griežas.