Nejūtu vajadzību kādam taisnoties, ka man nav vienalga, vai skaļi vaimanāt, uzdodoties par labāku, nekā esmu citās dienās. Vienkārši bija ļoti bēdīgi un negribējās vispār neko teikt. Tagad, protams, 3 sēru dienas garām, nāk vaļā no visām pusēm racionālie "nav ko sērot masveidā" un "kārsim pie koka visus aizdomīgos potenciāli vainīgos". Bet lūdzu, lūdzu nepārmetīsim viens otram par to, ka katrs jūtas savādāk, reaģē savādāk, socializē savādāk, un nekāpsim uz otra pleciem, lai tikai paši izskatītos pārāki. Viedokļi var būt simtiem, un visi tie var būt patiesi, neizslēdzot pārējos.