Par mākslīgo vāveri
Patiesība ir tur ārā un visi runā par kažokādās defilējošu ētiku. Bet viss taču ir vienkārši. Kad es noķeru zivi, es ņemu un viņu uzreiz ar pagali nositu, jo 1) tad zivi vieglāk notīrīt un viņa nesastingst kā mironis miris dabīgā nāvē, 2) nav ētiski likt mocīties kādam, ja vari viņa mokas izbeigt uzreiz. Un teorētiski tas attiecas uz pārtiku un citām lietām, kuru ieguvē esi piedalījies tikai ar naudas atdošanu. Vai tu spēj stāvēt blakus un noskatīties, kā lopiņu pārvērš karbonādē un gludādas briļļu makā, vai tu spēj arī pats tajā piedalīties, vai tevi netraumētu sadzīviska vizīte kautuvē, vai tevī neko neizraisa apjausma, ka dzīvas dzīvības audzē tikai ar mērķi noslaktēt un attiecas pret tām kā resursu, nevis radījumu, kurš pelnījis cieņu? Es zinu, ka man vasarā patīk cept gaļu un dzert alu, un es labi zinu, ka nespēju noskatīties nevienu informatīvu materiālu, kas saistīts ar sliktu apiešanos ar dzīvniekiem (un offtopicā: visvairāk es nevaru noskatīties neko, kas saistīts ar genocīdiem un masu slepkavībām, bet kaut kā tas vienmēr asociējas kopā ar lopkautuvju tēmām), un tāpēc es ļoti labi apzinos, ka meloju. Ja es nespēju noģērēt smuku teliņu, bet man garšo Līgo šašliks, es meloju, es esmu divkosis. Aizveru acis, gremoju gaļu un izliekos, ka neko nezinu. Tomēr pārtika ir izvēles lieta - gaļu ir jāēd, bet var arī neēst vai ēst mazāk un uzņemt vajadzīgās vielas citos veidos. Ēst ir labi, tas dod enerģiju. Tam ir jēga (vismaz tik lielā mērā, lai sevi attaisnotu)!
bet vai es gribu stāvēt blakus un skatīties, kā nogalina milzīgu ziloni, lai man būtu 17 mazas ziloņkaula figūriņas uz klavierēm? Vai arī 100 spīdīgas zebiekstes noindētas tikai lai uzrautu stilīgu kažoku, ar ko pazīmuļoties lielpilsētā. ("Re, cik es daudz naudas izdevu par to, ka gadu tika audzētas 50 lapsas, ka tika algoti cilvēki tās pieskatīt un tad nožmiegt, un tad sašūt vienā lielā lapsā, hoho. Bet tagad man jāiet uz Maximu nopirkt biezpienu un konjaku, jo tas Oņēgins bija baigi smagais gabals. Lika aizdomāties!") Tam nav jēga.
Un kad kaut kam nav jēga, smadzeņu dators uzkaras un es nesaprotu, kā vēl iespējama diskusija - aizliegt vai neaizligt kažokzvēru audzēšanu un cik ekonomiski neizdevīgi tas būtu. Attiecoties pret kaut ko no ekonomiski izdevīgā aspekta nozīmē uztvert to tikai kā resursu. Bet tiklīdz kaut kas tiek uztverts tikai kā resurss, tas ir taisnais ceļš uz bezjēdzības lavīnu. Starp citu daudzas neētiskas lietas ir ekonomiski izdevīgas, bet kaut kā iegājies ņemt vērā ētiku un morāli, lai kapitālisms nepārvērstos Mēness ainavā, kurā siro truli, mantkārīgi patērētājzombiji. Vai nav tā ka laika gaitā vispār daudzas lietas tiek aizliegtas un pārkārtotas ētisku apsvērumu dēļ, jo sabiedrība aug un ņemās prātā?
Karoče īsāk sakot zb - ja kaut ko var izdarīt ētiskāk un jēdzīgāk to aizstājot, kāpēc to nedarīt??? Visas lēdijas ar saviem no dibeniem uz lūpām pārvietotajiem taukiem varētu sacensties, kurai krutāks mākslīgās vāveres apmetnis!