Atstājot savu izglābto sunci dzīvošanai pie omes un opja, es jūtos kā atdevusi bērnu adopcijai. Es zinu, zinu, ka tā visiem labāk...izņemot mani, jo man viņa šausmīgi pietrūkst. :'(( Gribu būt savā laimes kokonā - laukos, pavasarī, ar sunci priecīgi skraidam pa sētu. un visa pasaule pieder mums. Galīgi bēdīgi kaut kā.