Sviesta Ciba |

m31 (

m31) rakstīja,
@ 2017-01-23 19:54:00

Mūzika:

ZHU - Reaching

People are acting out when they don't feel important enough, loved enough. Right thing to do - make them feel important and loved. Care for them. Sincerely.

Hydration, exfoliation, working out, good sleep and good food is top priority.

Meditation, reading in all languages, brain training.

(Ierakstīt jaunu komentāru)

	laba_doma 2017-01-24 18:00 (saite)
	Kā Tu nonāci līdz svaru bumbām? Tā, man liekas, ir tik specifiska padarīšana, ar kuru nodarbojas tikai svarcēlāji, nē? (Atbildēt uz šo) (Diskusija)

	m31 2017-01-24 19:54 (saite)
	Nē. Ar tām nenodarbojas tikai svarcēlāji, vingrotāji un speciālo vienību karavīri. Pie savas svaru bumbas es nonācu lasot Tim Ferriss The 4-Hour Body - http://tim.blog/2011/01/08/kettlebell-swing/ (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

laba_doma
2017-01-24 20:45 (saite)

Sen senos laikos es gāju uz svaru zāli, kurā mēdza dirnēt viens vecs onka, kas tur skaitījās tipa treneris. Parasti viņš sēdēja uz kāda trenežiera un izklaidēja svaru zālē esošos ar saviem jaunības piedzīvojumiem, bet reizēm viņš mēdza kādu no svaru cilātājiem uzrunāt un piedāvāt iet celt svaru bumbas, tipa kaut kāds pulciņš esot, sacensības arī. Tas bija pirms daudziem gadiem, un tā bija pirmā reize, kad es par tādu lietu dzirdēju. Tas ir, svaru bumbas es iepriekš biju redzējis, bet, ka kāds tās arī tiešām varētu cilāt, turklāt ar tik lielu entuziasmu, lai gribētu sacensties ar citiem tādiem pašiem svaru bumbas cēlējiem, - tas man bija jaunums.

Nu, un tagad, kad to pieminēji Tu, šī, var teikt, ir mana otrā saskaršanās ar svaru bumbām. Līdz ar to man par to tāds brīnums. :)

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	m31 2017-01-24 21:00 (saite)
	Paldies, ka dalījies ar šo stāstu :) Man, savukārt, šķita interesanti, ka tam autoram tāpat kā man nepatīk diez ko nodarboties ar skriešanu. Svaru bumbas ir viens no veidiem kā to aizstāt strength and endurance uzlabošanai. Tās bumbas nav nekāds joks. Onkulītis gan jau zināja. Iesaku. :D (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	laba_doma 2017-01-24 21:12 (saite)
	Man patīk futbols, tur ir skriešana. :) Bet sen neesmu spēlējis. :( Man mājās ir viena hantele ar maināmiem svariem. Es visu laiku sev saku, ka kādu dienu, kādu skaistu dienu es beidzot saņemšos un sākšu viņu cilāt. Un tā viņa man tur guļ jau gadus 10. :D (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

m31
2017-01-24 23:41 (saite)

Tā jau tas ir ar to "kādu dienu". Esmu sapratusi, ka tiklīdz tā nodomāju, patiesībā meklēju attaisnojumus tam, kāpēc tas kaut kas netiek darīts jau tagad. Pat ja to nav iespējams darīt tajā brīdī, labāk izdomāt skaidru datumu, nospraust skaidru mērķi un iet uz to bez žēlastības un nebeidzamajiem bet.

Vēl pavisam nesen sapratu, ka ir vajadzīga pareizā motivācija. Piemēram, kaut vai par to pašu vingrošanu. Saprast to, kāpēc tas ir svarīgi. Es negribu savos labākajos gados būt jau kā veca ome. Veselībā ir jāiegulda. Agrāk par to tik daudz neaizdomājos.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

laba_doma
2017-01-25 10:20 (saite)

Tev droši vien ir taisnība, skaidri izvirzīti mērķi un nosprausti datumi droši vien ir efektīvs veids, kā sasniegt iecerēto, tomēr es pats tā nemēdzu darīt - vai aiz slinkuma, vai vājuma, vai aiz nevēlēšanās just lieku stresu, grūti pateikt. Tas ir, mērķi man ir, bet termiņus to sasniegšanai es nenospraužu. Šobrīd es gribu, lai man ir viegli; es gribu peldēt pa straumi un vairāk pievērst uzmanības tam, kas notiek tagad, ko es varu darīt tagad. No vienas puses, dzīve tādējādi kļūst mazliet vieglāka, gaišāka, bet, no otras puses, hantelīte tad guļ putekļos, he he. Bet varbūt ir arī, kā Tu saki - vajag tikai atrast pareizo motivāciju, un lietas mainīsies.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

Navigate: