friends

viss ir atkārtojums.

es tirgoju mantas arī par reāliem rubļiem, pirkt no lielajiem augšstāvā par 1 rubli Donalds papīriņus, un pārdot mazajām klasēm pa 3 rubļiem pāris stāvus zemāk.

nebrīnieties, ka pirku mašīnu par vienu darījumu jau savos 20+ gados. daudzas.

es mācēju pelnīt vienmēr. stulbums tagad ir būt nabagam

[9. Mar 2026|06:55]

Man vnk nav ko darīt, jo pamodos 3:00am.

Ak tu žēliņ, kā es zagu. Reizēm ieguvums bija tik liels, ka es atstāju vietā, jo mamma neticēs, ka "atradu uz ielas".
Mani interesēja nauda. Reizēm atradu pulksteni "made in japan". To es noslēpu pirmajā ventilācijas caurulē, jo nereāls dārgums.

Mēs bijām 2 zaglīgi čomi, nekad draugi, bet zagām vienā elpā kā pro. Izgājām arī tripu, kad učuks noslēpjas garderobēs, pieķert tos, kas zog. Mēs elpojām tik klusi, vietā, ko viņš, cerams, neiedomāsies. Skolotājs bija ļoti uzmanīgs, klausījās pusstundu, vai ir kāda skaņa. Mēs pizģec, pārmīzuši, visu pusstundu kontrolējām elpas, sastinguši. Aiztinās, skolotājs aplauzies. Saprata, ka bijām, bet nekā nevar atklāt kur.

[9. Mar 2026|06:35]

mākslīgajam intelektam es mēdzu stāstīt interesantākus stāstus kā cibai:

ap 10 gadiem man bija skolā rietumu bizness. es biju labs zīmētājs, un zīmēju dolārus, kas kļuva par klases valūtu. es kausēju celofānā pūdercukuru un pārdevu kā narkotikas, zīmēju tiešām naivus nude pics (jo es pat nezināju kā izskatās sieviete). bizness gāja no rokas, kādus mēnešus. mani sāka apvainot par nepamatotu naudas piezīmēšanu savās interesēs, par brutālu monopolu, tirgus skolai šķita Venecuēlas līmenī, mani mēģināja nogāzt no troņa. beidzās ar miliciju, jo kāds nosūdzēja, ka skolā izplatās zīmēti dolāri.

atbrauca milicja, stundas vidū, visiem lika izkratīt kabatas. dažiem atrada manis zīmētos dolārus. paņēma pie dziesmas, bet nekādu nopietnu problēmu, tikai pārrunas ar vecākiem.
un man, konglomerāta turētājam, nebija neviena dolāra kabatā. es saku, ka esmu žīds vai kaķis. uz mani, bosu, nenorādīja nekas.

/The Doors/

[9. Mar 2026|05:28]

nav kauna. žēlošos.

MI post I:
kas slikti alkoholā? depresants. man ir nojaukts garastāvoklis uz dienām. pat tagad, dzerot, jau jūtu depri

MI post II:
dzerot gribās nomirt. tu esi atplēsts visā savā nesmukumā

[9. Mar 2026|03:48]

Sapņi bieži nav atšķirami no realitātes. Tie ir psihedēlija, ar pilnīgi praktisku motīvu iestarpinājumiem.
Šonakt es reāli mocījos, kā man stāvēja. Sapņos man stāv. Gan L, gan F apgalvo, ka man nestāv galvā, un tikai 20% no tā ir "nevarēšana". F pat mācēja triku, ka nomodā dabūja man stiff, bet uz nožēlojamām minūtēm. Kā es pamostos, viss ir off.
Es vnk esmu pāri nedēļai, kad prāts iet gaisā no tā kā gribās.

Es nosapņoju, ka cibā no 40 sekotājiem, man palikuši 18. Es neņemu pie sirds, ja nebūtu pat viena sekotāja. Tāpat kādi 10 profili ir nefolka variācijas.

Un uzaicināja nefolka teksts, nopublicēt Lauras bildi. Esmu jau publicējis pāris. Un saprotams, ka tas nekad nebūtu kailfoto. Man ir viena ikoniska bilde, ko tik ļoti gribās parādīt, viņas ex-boyfrienda bildēta. Džeks taisa melnbaltus mākslas foto. Tā nav kailfoto, bet noziegums pret Lauru būtu publicēt jebko. Bet kā gribās, lai jūs redzētu. Bet nope, nebūs.

Ar Kristīni, kura nav govs, putnupr, bet cita Kristīne cibā, mums nebija nekādu tuvības kontaktu, bet viņa smējās, ka dabūt mani funkcionālu, būtu vienā setā. Kristīnei pieder augstas sfēras, un kā sapratu, viņa māk pat dziedēt.

[8. Mar 2026|22:36]

Tētis ir uzvilcies vēl vairāk nekā es.
Es vnk neatceros visus stāstus, ko esmu sagrābstījis.

Pēdējais no aizvakara sarunas. Džeks kaut ko pat laikam bija sildījis, un pohujā nenogriež elektrisko plīti pusdienu.
Reāli mērkaķis, ar kaku, pielipušu pie dibena. Tas nekas, ka tētis raksturo, ka viņš iet dušā 14x dienā. Ok, man neskauž, ja pats mazgājos 2x mēnesī. Bet kad ar Lauru, mazgājos katru dienu.

Laura strādā, tētis ļoti taupa resursus, lai Laurai nav miljons jāmaksā. Sigulda ir 2x dārgāk nekā Rīga.
Un kas ir viņš? Bērnudārzs, kuram tiešām vajag spert pa pakaļu. Ne jau brutāli sist, bet kā mazu, aprūpējamu bērnu ievest klīniskajā deprī, pizģījot katrā viņa solī pa pakaļu, lai kustās ātrāk pa ietvi. Viņš ir useless person. Laura šo nelasa. A žēl

[8. Mar 2026|21:40]

Pamodos. Drūmi. Pie gultas nav ūdens. Kā tāda nolaidība? Man vienmēr slāpst, un guļot ir padzeršanās pauzes – ir paģiras vai nav. Es naktī izdzeru ~kādu puslitru, ja pohas tad visu 1,5L.

Vēl nelasīju leitests, kur droši vien esmu pamatoti nodirsts no galvas līdz kājām.
Prātā palikusi milzīgā agresija pret Adriānu. Lieka, feika.
Es jau šitam esmu gājis cauri. Beidzās ar atvainošanos Laurai, un solījumu tā nedarīt. Jo ciestu reāli Laura, ne tas idiots.

Pirmo reizi, kad degu ko vien es darīšu ar Adriānu, bija, kad saklausījos visus stāstus:
* Laura nopērk viņam geiming laptopu
* Viņš pilnīgi vienaldzīgs kā jūtās Laura
* izēd viņai viņas recepšu zāles – Laura iztiek bez, mokoties
* nedara pilnīgi neko. Siguldā gaida, kad uztaisīs viņam paēst
* neatbalsta Lauru, kad viņai ļoti vajag
* Laura pērk viņam smalkus viskijus, jo uz ko mazāku Adrians nav mierā
* +1000 stāstu

Nu, džeks ir reāli atskaldāms. Bet ja es iejaukšos, viņa pazaudēs viņu. Un ko es varēšu piedāvāt vietā? Es negribu pat iedomāties, cik drūmi ir palikt vienam ārzemēs, kad katra diena ir vnk darbs, un nekā cita.

Pilnīgi slims es neesmu. Sarunās ar Lauras tēti, tētis vārās, ka izķidās to memmesdēliņu, ja vēlreiz redzēs viņu Siguldā. Vnk dabiski nicināms un iznīcināms tips. Nabaga Laura.

Lauras tētim nav piekaušanas stratēģijas. Viņš došot viņam 15 minūtes ūdens lietošanas dienā. Elektrība off. Lai maksā pilnīgi par visu. Ja tētis sāks savu bezvardarbības fight, tad gan es būšu klāt. Ne sist, bet izvest Adriānu ar savu klātbūtni. Viņš ir mentāli slims, ik pa laikam dzīvo psihenē savā Slovākijā. Nu trausls līdz bezgalībai. Es domāju, šāds spiediens un stress viņu izdzīs zeķēs uz ielas. Sāksies kārtējā lēkme. Lūk to es viņam vēlu – ārprātīgu stresu un disasociāju, līdz klīnkas līmenim.

[8. Mar 2026|04:24]

Tas, kā es satiku Feitu, 2015, ir vispār ārpus jebkādiem stāstiem. Feita joprojām netic, un ka tas ir vienkārši mans projekts. Mēs vienkārši ietriecāmies viens otrā, 23. augustā, 2015. gadā.

Tādas halucinācijas, kādas man bija. Es rakstīju Feitai, un ticēju, ka viņa raksta man. Nekā tāda nebija. Es uzģenerēju attiecības no zero

[8. Mar 2026|04:12]

2026, un es neko vairs nezinu par Feitu. Bērns iepriecina. Sievietēm bērns ir ļoti svarīgi

[8. Mar 2026|03:44]

Es taču tā vācu Feitu, ka izīrēju taxi. 50 eiro pohui, vizinamies, un gaidi pie mazā kluba Lāčplēšielā. Es gāzu tajā klubā mēbeles, jo paiet īsti nevar. Feita to visu pieļāva.
tas bija Chomsky, atcerējos

[8. Mar 2026|01:51]

Feita nav smuka sevī. Es tevi piekaušu. Tu teiksi paldies

[8. Mar 2026|01:43]

Tie bija kādi 3 mēneši ar Feitu. Un viņa zina, ka tiešām saslimu. Visu jau esmu rakstījis.

Joprojām, 2026. Bet pilnīga ignorance. Es nebiju redzējis cilvēku, kurš vēlētu man nāvi. Feita gribēja, lai es ciešu, un vēlams suicide

[8. Mar 2026|01:20]

Es ticu ka phz ir reāli slims. Kā Feita stāstīja, ka viņai ir jāmazgā grīdas phz dzīvoklī. Tas jau ir slimi. Skūpstoties (man vēl bija zobi), Feita teica, tu skūpsties nenormāli labi, phz man piecūko muti, lejot siekalas

[8. Mar 2026|00:39]

Jā, un Feita krāpās ar phz. Phz toč ir pofig. Cik zinu, vnk maniaks, brutāls džeks.
Es gaidīju ļoti ilgi uz Stabu ielas, kamēr viņa Ādmiņielā kārtoja atvadīšanos uz nakti ar phz. Stunda, divas. Es biju Massive Attack klips, stāvot ar maisiņu ietves vidū. Un tad bija full vakars. Piedalījās arī Egija (šeit vectīģeris). Mēs runājām, dzērām Ballantines (jo es maksāju visus rēķinus ar beibēm. paldies Dievam, Gunta izmācīja cik iznīcini sevi, ļaujot beibei maksāt par tevi)

Noslēgums bija, ka Egija aizminās ar velo (kā viņa stāsta, salaužot plecu), mēs palikām ar Feitu, bet.. Es vairs nespēju paiet. Kopš slimības es nedrīkstu daudz dzert, man norubījas ķermenis. Feita gāja man līdzi, es vnk rāpoju, kādus 200m līdz taxi. Taxi nelaida Andrejsalas teritorijā.

Bet vienmēr bruņinieks. Sākumā aizvedu Feitu mājās, un tad jau līdz savām.

[8. Mar 2026|00:27]

Feita mani iemācīja ļoti mūziku. Viņa parādīja daudz labas skaņas. Es joprojām raudu pie Zāle - Bišu spiets.
Ir tieši kā Rainim "kā jaunu bišu spietu, dzen mani tālumā, es visur izmeklēju, kur manas puķes zeļ, es lūgšu rīta vēju lai mani projām ceļ, un visas miņas irst". Es, zivs, neatradu nevienu, ne Lauru, ne kādu citu "Man jābēg mūžībā, Un visas miņas irst. Es lūgušu rīta vēju lai mani projām ceļ".

Esmu cibā pats galvenais, kurš negrib šo skaisto sajūtu vairs turpināt. Nekāda suicide. Es sāpēšu līdz paredzētajam galam

[7. Mar 2026|23:53]

Tāpat arī Kristīne. Ne cibas govs, putnupr. Cita Kristīne. Ļoti skaista meitene. Man nav pat viena foto no viņas.
Citādu, kā ļoti skaistu meiteņu man nav. Gunta nav skaista. Bet milzīga sirds. Seksuāla jā, ļoti.

[7. Mar 2026|23:50]

Tāpat es dievinu Feitu. Man ir folderis ar Feitas bildēm. Nav nude, bet viņa skaistā. Pārsvarā seja

[7. Mar 2026|23:03]

Mīlēšanas laikā ar Lauru, mēs tupējām gultā, un es viņai teicu "ak Dievs, tu zini ka es dievinu Ievu Kaulu, bet tavs augums ir tāds, ka pārspēj pat Ievu Kaulu". Laura novērtēja. Un es nemeloju, jo mums nav bijis sex ar Ievu Kaulu. Es turu Lauru kā Ievas Kaulas kopiju. Ieva būtu vēl krutāk. Es biju pilnīgi saslimis ar Ievu Kaulu, neatlaiž joprojām.

/Ingus Pētersons - Mana sirds ir brīva/

Man pat ir kailfoto no Lauras. Viņas augums ir dievīgs.

Laura atsūtīja no NL visu savu figūru, sabildējusies telefonā. Apmēram "nu paēd kaut nedaudz". Es neēdu, Ne food, ne Lauras augumu. Es noskatījos tikai vienu reizi Lauras sūtītās bildes. Es neesmu mazohists, skatīties Lauras augumu bildēs. Sāp tik nenormāli. Es to redzēju dzīvē, un bildes ir tik lielas ciešanas.

[7. Mar 2026|22:35]

Pie Pētera, viņa lauku mājās, Siguldā, atbraucām ar Lauru. Jo Jāzeps jau nedēļu ir drauga mājās. Gājām kilometrus, bridām caur zālēm, smilšu ceļus, līdz beidzot sasniedzām. Pētera mamma nebija sajūsmā "jūs esat tik vēlu." apmēram, mēs gribam savu dzīvi "savāc nahui savu Jāzepu".
Un tad mēs gājām atpakaļ uz Siguldu.
Jāzeps bija priecīgs. Viņš ir starp cilvēkiem, kas viņu mīl.

[7. Mar 2026|22:24]

Un labākais, ko Gunta izdarīja, ir bērns.
Man tas bērns pastāstīja mikro/makro kosmosu, viņa 8 gados. Es līdz tam nonācu tikai gadiem lietojot drogas. Viņam tas bija brīvi pieejams jau 8 gados.
Es dievinu savu dēlu. Tagad viņš jau cieš. Viņš pasūdzējās, ka neesot neviena drauga. Pēteris ir, bet tikai online. Pēteri vecāki nelaiž ārā no mājas. Kruts, attīstīts džeks, cik esmu viņu redzējis.