disfigurator

Vakar nolēmu uzmest aci saviem dipiem. Bieži to nedaru, pārsvarā aparāts tiek lietots draugu lokā, nevis strikti solo. Man sen radās aizdomas, ka Ektachrome E100 ir ļoti švaka diafilmiņa un to vajadzēja verificēt, čekojot vecos ar dažādām Fujifilm diafilmiņām fočētos kadrus. Izvēlējos kastīti "Bradātāji" - tajos 60 kadros redzami mani draugi, mīļcilvēki un arī nedraudzībā un atsvešinātībā pārgājušie. Tur daudz redz cilvēciņa, ar kuru dalījos savā dzīvē veselus gadus 13, bet vairs ne. 2 gadiņus jau vairs ne un beidzot nav sāpīgi uz to skaisto un labi fočēto cilvēciņu paskatīties - sāpju vietā seju dekorē kopdzīvi novērtējošs smaids, kura kaktiņos samanāma dzīves skola, secinājumi un pateicība.

Un tad pamanu, ka projektora gaismas kūlī redzamas sīkas daļiņas. Hmm, kaut kādu putekli izsitu no kāda pirmsvēsturiska pakša? Hmmmm. Pamēģinu ieslēgt halogēnspuldzi jaudīgajā režīmā - slēdzu un nekas nenotiek. Opā, tad jau tie nebūs putekļi, bet gan dūmi?! Kas tad nu lēcies, elektronikas daļai simts gadus neeesmu pieskāries!? Bet nu, redzams, ka pasākums nav tīrs - slēdzu ārā, ņemu vāku nost. Ieslēdzu projektoru un pētu, kas par lietu. Jūtama patīkama veco trafiņu saldenā smarža un tas mazliet kūp - sāk svilt sekundārā tinuma vadiņa izolācija - ja tā pārdeg, rodas īssavienojums un trafiņu var izmest potenciāli kopā ar komponentēm, kas no tā barojās.
Izvelku no kabatas CAT S62 Pro, ieslēdzu pārmaiņas pēc telefonā noderīgu kameru - termālo. Veicu mērījumu un esmu uz dirsas: sekunžu laikā viens no trafiņa sekundārajiem tinumiem sasniedz 120 grādu temperatūru un turpina kāpt - fiksi slēdzu ārā un challenge accepted: izjaukt un secināt, vai nav kas acīmredzams lēcies. Lai gan elektronikā esmu zābaks, īssavienojumu gan jau manīšu tīri pēc kādas komponentes temperatūras straujas celšanās.

Izjaucu aparātu un potenciālais grēkāzis atrasts: reiz palūdzu paziņai īstenot manu ideju: aizstāt projektora autofokusa mehānismu ar augstas precizitātes manuālu fokusēšanu, pielietojot 2. pleisīša pults analogā stika risinājumu gluži kā spēlītēs - maza kustības amplitūda kustina fokusēšanu lēni, bet kloķis līdz galam jeb liela amplitūda - ātri. Tādējādi var nodarboties ar mikroskopiska līmeņa fokusa perversijām, nav jāpaļaujas uz garām šaujošu autofokusu. Arī kadru pārslēgšanu palūdzu uztaisīt tā, lai varētu ar stika ieklikšķināšanu pārslēgties. Ērti, patīkami, paldies cilvēkam - viņš pielāgoja shēmu, es tālāk savilku vadiņus līdz pultij, kā nu man vajag.
Lūk - problēma: cilvēks lodējumus izolējis ar izolācijas lentu. Tā darīt nevajag - sevišķi, ja lieta pakļauta paaugstinātai temperatūrai, kas līmīti atlaidina un lenta - lec nost. Gadu gaitā nolekusi pavisam nost un plikais vadiņš atradis nesankcionētu kontaktu, gandrīz nosvilināja projektoru vai pat ko vairāk, ja tas sāktu pašaizdegties.
Tad nu - paņēmu termocaurulītes, nomainīju salentoto un notestēju: vairs nekarst, turas stabila ~50 grādu temperatūra. Lieliski, super, malacītis - atkal projektors glābts! Bet - ar to viss nebeidzas. Pieredzē un poņā lēnām rūdītā acs pamana virkni izregulētu daļu, kas skaidro vēsturiski dīvaino kadru centrējumu un paralelitāti korpusam. Izregulēts šis un tas, un ķēdē - viss pārējais. Elektronika sakārtota, būs jākārto optiskā ass - sākot no avota, turpinot ar diapozitīva pozicionēšanu gaismas avotā, turpinot ar objektīva paralēlumu diapozitīvam, lai nodrošinātu attēla asumu no stūra līdz stūrim. Lūk - ar šo tad man jātiek galā, challenge accepted. Gribētos to darīt šodien, bet saistības pret citiem cilvēkiem jāgodā, lai arī kādas zobusāpes* un pārmetumus manā virzienā tas nesagādātu. ( ... tālāk ... )

disfigurator

Latvijas pasts ir brīnišķīgs, proti:
- 2. janvārī veicu pirkumu Discogs platformā.
- 6. janvārī Portugāles pasts pieņem man adresētu sūtījumu: plates no ierakstu studijas Equilibrium Music caur Discogs. Ilgi gan ņēma, bet OK - pārdevējs lēni sagatavojis paku, noformēijs sūtījumu vēlu gan jau - neizskatās pēc PT pasta lažas.
- 8. janvārī to Portugāles pasts izsūta piegādei. Portugālei pasūtījuma apstrāde prasīja 2 dienas.

*paciņa karājas gaisā 9 dienas, katru dienu čekoju izsekošanas sitēmas - Portugāles un Latvijas. Pa jūras ceļu piegādā, vai?*

17. janvārī paciņa pienāk Latvijas pasta šķirošanas daļā. Sestdiena - ir OK, ļausim pirmdien šiem turpināt strādāt.
19. janvārī paciņa nosūtīta izsūtīšanai uz pasta nodaļu.
20. janvārī paciņa saņemta manā pasta nodaļā, apstrādāta un izdrukāts fizisks aicinājums saņemt paciņu. Ļoti labi, tad jau šodien būs, ne?
20. janvārī zvanu uz pasta centrālo numuru prasīt, vai viss ir OK, kur nosprūdusi un kas notiek, kāpēc neesmu saņēmis aicinājumu vēl pastkastē, kas ir burtiski 3 mājas no pasta nodaļas? Pēc datumiem izskatās, ka pārāk ātri ceļu traci, bet čujs man liek rīkoties - atgādina 2000. gadu Pasta izdarības, tāpēc savlaicīgi piezvanu un pajautāju, kas, kur un kā, nevis pa velti eju uz pastu, lai cik tas tuvu arī šī brīža dzīvesvietai nebūtu.
21. janvārī neaicināts ierodos pasta nodaļā - nosaucu paciņas Nr. un lūdzu pačekot, vai ir uz vietas. Jā, super, ir uz vietas, saņemu bez visādiem Pasta centieniem, tik balstoties uz izsekošanu vien! Pajautāju, vai nebija kāda aizķeršanās un darbiniece noplāta rokas vien par tām 9 dienām, kuras paciņa pavadīja, karājoties gaisā - mūsu vai Portugāles, nav zināms. Zinot, kā strādā Latvijas pasts - pie sevis rēcu un gaidu, kad saņemšu ķipa 20. janvārī drukāto aicinājumu saņemt paciņu.
27. janvārī saņemu drukāto aicinājumu izņemt sūtījumu ar norādi, ka pēc 10 glabāšanas dienām var tikt piemērota gabāšanas maksa. Latvijas pastam pasūtījuma nekompetenta apstrāde prasīja 10 dienas un iestājas jau potenciāls maksāt par "glabāšanas pakalpojumu". Uz šīs realitātes pamata - cik vien iespējams izvairos no Pasta pakalpojumiem, izmantoju kurjerus, kuri prot tajā pašā vai nākamajā dienā ievietot paku pakomātā, atstāt random adresē - kaut veikalā - un nečakarēt man ikdienu. ( ... tālāk ... )

disfigurator

Vai tiešām atrodas cilvēki, kas apgalvo, ka šī ziema esot nez kāda tur rekordiste?
Man gan nešķiet, ka būtu diži auksta pagadījusies - ne te ilgstoši visā valstī pa dienu -20, ne pīķi ar -33 naktīs nedēļu no vietas vai tamlīdzīgi, ne tur baigi iesniguši esam, ne kas vispār noticis ārpus ekstraordinārā. Ne tur kāda aukstuma dēļ atcelta darba diena, ne plīsis ūdensvads ledus dēļ, ne aukstums, kas aizliedz iziet ārā un vispār - garlaicīgi! Normāla ziema ar maigu salu pa dienu un niknāku kodienu naktī - viss pa savām vietām! Pat iziet uz dienu laukā fočēt ar filmas kameru un statīvu var - ne man kāds pirksts nokrīt, ne kamerai acs aizsalst.... Bet nē, kādam te rekordi plīst, ņemšanās soctīklos un nez kāpēc - augsne neskaidrībām... Kas ir neskaidrību avots, uz kā pamata cilvēki spekulē? Atmiņas trūkums, bota halucinācijas, līdzcilvēku gļukošana un gaudošana Botiem līdzi? Vērot to no malas - laikam cirkū iemaldījos pie klauniem, ērmiem un klaigājošiem nezvēriem. Ož pēc kūts.
Pie smaķeles vainošu cilvēka grupas psiholoģiju mijiedarbībā ar soctīkliem un botiem - kas notiek, kad uz paplātes tev pasniedz labi pagatavotu, bet nezināmas izcelsmes un kvalitātes sūdu.

( ... tālāk ... )