Reimonds Ketels (Raymond Cattell) (1905 - 1998)
Ketels tiek pamatoti atzīts par visu laiku izcilāko personības pētnieku. Savos pētījumos viņš ir aizskāris praktiski visas tēmas - personības struktūru, attīstību, motivāciju, psihopatoloģiju, psihisko veselību un izmaiņas. Viņa personības pētījumi ir snieguši lielāku ieguldījumu personības izpētē, kā jebkura cita pētnieka pētījumi. Bet Ketels neguva plašu atzinību. Par oficiālajiem iemesliem tiek atzīts tas, ka Ketela darbi ir uzrakstīti sarežģītā valodā un ir grūti saprotami (lasīju es viņa darbus un pat neskatoties uz savām vājajām angļu valodas zināšanām, lielāko daļu lieliski sapratu). Ketels pārāk pievēršoties faktoranalīzei (ar šīs faktoranalīzes palīdzību Ketels izdarīja to, kas pirms viņa nevienam psihologam nav izdevies un diez vai kādreiz kādam izdosies). Pāmesta tiek viņa piedāvāto formulējumu, interpretāciju un pamatiezīmju, kas iegūtas ar statistiskām metodēm, subjektivitāte. Kaut gan par kādu subjektivitāti var runāt, ja cilvēks praktiski no nulles izveido personības teoriju?

1997. gada augustā Amerikas psihologu asociācija (APA) piešķīra Ketelam "Zelta medaļu par mūiža ieguldījumu psiholoģijas zinātnē". Bet neilgi pēc tam amerikāņu vēsturnieks Barry Mehrer New York Times publicēja rakstu, kurā runāja par to, ka Ketels pārstāv rasistiskus uzskatus. APA ļoti steidzīgi pārdomāja un 1998. gada janvārī Ketelam "atņēma" medaļu par mūža ieguldījumu psiholoģijā. Pie vainas bija divi Ketela izteikumi: "Hitler, actually shared manu values of the average American. He admired... family values.." un "It [eugenics] favors preventing the birth of those who would inevitably be miserable and incapable of living a normal, happy life. It encourages the birth of those who look after themselves and others, who invent and enrich the culture,..." (citāti ņemti no Allen B.P. (2000). The Trait Approach to Personality: Raimond Cattell and Hans Eysenck. Merrill (Ed.), Personality theories: development, growth, and diversity. (pp. 372 – 405). Boston, London: Allyn and Bacon).

Tātad vienam no visu laiku izcilākajiem psihologiem tiek atņemta balva par mūža ieguldījumu psiholoģijā (25 gadu vecumā jau kā psiholoģijas doktors uzsāka intensīvu zinātnisko darbību) par diviem, manuprāt, neko nenozīmējošiem izteicieniem, kuri, turklāt, nevarētu teikt, ka nav patiesi. Uzskatīt tos par tik neētiskiem, lai aizmirstu par pētnieka ieguldījumu zinātnes attīstībā, manuprāt, ir stulbi. Bet no otras puses, Ketels bija brits un eigēnikas piekritējs. Uz ASV devās tāpēc, lai būtu iespēja strādāk kopā ar Torndaiku un tur arī visu mūžu palika. Visu savu mūžu viņš veltīja eigēnikas pētījumiem un attīstībai. Demokrātiskie amerikāņi nespēj pieņemt zinātni, kuras galvenais mērķis ir radīt veselus pēcnācējus. Amerikāņu kultūra ir pietiekoši slima, lai nevēlētos veselus pēcnācējus. Tie nav izdevīgi. Tāpēc arī Ketela "hobijs" bija neizdevīgs.

Un kāds vēl atļaujas apgalvot, ka Latvijā pret izciliem zinātniekiem izturas kā pret suņiem, nenovērtē viņu darbu, etc. Bet tas ir visā pasaulē. Ketels izstrādāja matemātiskas formulas, pēc kurām ir iespējams izrēķināt cilvēka uzvedības variantus, laiku, kas nepieciešams, lai cilvēks saņemtos uz kādu rīcību vai apstākļus, kādos ir jāievieto cilvēks, lai tiktu realizēta noteiktā darbība. Viņš izveidoja vienu no visu laiku izcilākajām metodikām, kuru arī es izmantošu savā diplomdarbā pētot "sviesta cibas" brīvprātīgos iemītniekus - 16PF. Uz viņa teorijām ir balstīta mūsdienu lielā piecinieka teorija.