Sviesta Ciba |

Adon (

lord) rakstīja,
@ 2003-11-22 20:00:00

Garastāvoklis:	mazliet dusmīgs...
Mūzika:	Waltari - Death Metal Symphony in deep C

tēvs no rīgas neatveda apmales, tāpēc remonts līdz nākamajai nedēļai (lasīt "manai vārda dienai") netiks pabeigts un tas man ļoti nepatīk...

un nedrīkst man līst visādos DC++'os, uzliku mazliet mūzikas vilkties... tikai pašu vajadzīgāko... uzmetu aci, cik tad tur kopā velkas... izrādījās 20 GB...

ja neklausītos Waltari simfoniju, varbūt pat justos slikti...

(Lasīt komentārus) - (Ierakstīt jaunu komentāru)

	melora 2003-11-22 20:51 (saite)
	Ai jūs, mūzikas mīļotāji...Es vispār ar savām pārsimt dziesmām jūtos kā sērdienīte blakus jums, kam tūkstotis skaitās pieticīga kolekcija. No otras puses, tās pārsimt arī ir tās, kas man tiešām patīk. Nez kas tad tā ir par mūziku, kas tev tik ļoti vajadzīga un aizņem 20 GB? Izklausās ļoti svarīgi :) (Atbildēt uz šo) (Diskusija)

	Re: lord 2003-11-22 20:55 (saite)
	nu pārsvarā dažādu tautu folk... afrikāņu, turku, īru, izraēliešu, etc.. un un šis tas smuks no metāla, trance, meditation, etc.... daudz mūzikas nemaz nav labi... man pašam arī ir kādas labi ja 100 - 200 dziesmas mīļākās, bet pārējo es klausos, lai neapniktu tās mīļākās... Waltari simfonija ir pie mīļākajām... ;))) (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	melora 2003-11-22 21:05 (saite)
	Piekrītu par to apnikšanu :) Es vispār esmu zaudējusi dažas jaukas dziesmas tikai tādēļ, ka pārāk bieži klausījos. Tagad cenšos mācīties no savām kļūdām, bet ne pārāk labi izdodas :D Nespēju klausīties dziesmas, kas man nepatīk. Call me weird :P (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

lord
2003-11-22 21:16 (saite)

nu jā, man jau daudz kas ļoti labs ir tādā veidā pieriebies... savā laikā es diennaktīm, mēnešiem kādus divus gadus klausījos tikai vienu kaseti... saucās "radiowe przeboje lata"... un tagad es uz to pat paskatīties vairāk nevaru... līdzīgi bija arī ar Ennio Moriconne's Le Vent Le Cry, bet nu tā kā šis gabals tiešām ir perfekts, es to reanimēju un atkal gūstu no tā baudu... un arī Waltari man bija pieriebies pirms kāda pus gada... šodien atkal jau trešo reizi klausos pa 60 minūtēm... ;D

un ir lietas, kas man uzdzen vienkārši organisku nelabumu - latviešu šlāģeri (man nav īpašu pretenziju pret vācu 40-to - 60-to gadu šlāgeriem, šis tas pat ļoti patīk), krievu popmūzika un visa veida reps un hip-hops... šādas lietas es vienkārši nepanesu... vienreiz es gandrīz zaudēju samaņu, kad man divas minūtes nācās klausīties A-Eiropas В Риге Девченки... ;D

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

melora
2003-11-22 21:23 (saite)

Man no A-Eiropas rodas nervu tiks, tā ka es pilnīgi saprotu tavu ģībšanu :D

Cik es saprotu, tev mūzika tiešām ir tāds kā...nu, kā to labāk nosaukt...spirituāls baudījums? (Man ir aizdomas, ka es nupat izgudroju jaunu vārdu :D) Tā ir spēja, par kuru es jūtu, ka man jūs būtu jāapskauž. Nekad neesmu spējusi to tā uztvert. Vai es daudz esmu zaudējusi?

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

lord
2003-11-22 21:32 (saite)

nezinu, cik daudz Tu esi zaudējusi... manā gadījumā mūzika man ir dzīves backgroundmusic... tā skan visu laiku un kamēr tā ir tāda, kas man patīk, es to bieži vien pat nepamanu, bet kad sāk skanēt kaut kas, kas manā dzīvē galīgi neiederas, Lords kļūst agresīvs, spļaudās, skrāpē acis un cenšas kādam trāpīt ar krēslu pa muguru.... ja izķēmo manu bacground'a mūziku, tātad izķēmo manu dzīvi... un to es nespēju piedot... ;))

"spirituālu baudījumu" es izjūtu ārkārtīgi reti un tikai pirmās reizes dzirdot kaut ko, pēc manām domām, tiešām perfektu... tad var novērot, kā Lords ar stulbu smaidiņu pa visu ģīmi pēkšņi pamet darīto novārtā un vērsis skatienu nekurienē mierīgi jūk prātā... pirmais, ko es atceros, bija tas pats Moriconne's Le Vent Le Cry (bija ārkārtīgi spēcīgas emocijas... kaut gan tas bija vismaz 10 gadus atpakaļ, joprojām atceros visu ko tad domāju un kā jutos) un pēdējais, ja nemaldos - The 69 Eyes - The Chair...

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

melora
2003-11-22 21:41 (saite)

Hmm. Nu ja. Laikam būs jāsamierinās ar savu līdzšinējo pieeju - ir mūzika, labi, nav mūzikas, neko darīt.

Starp citu, mani vienmēr interesējis psihologu viedoklis par to, ka sabiedrībā tik viegli tiek mētāti tādi izteicieni kā "viņa ir galīgi traka" vai "viņš taču jūk prātā". Vai jūs tas gadījumā nekaitina apmēram tā, kā mācītāji protestē pret izteicieniem "ak Dievs"?

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

Re:

lord
2003-11-22 21:54 (saite)

te nesen psihiatrijas profesors stāstīja, ka viņam bijusi tiesāšanās ar kādu slimnieku, kuram ir dzirdes ilūzijas... brīdī, kad viņam garām gājis profesors, viņam licies, ka viņš skaidri dzirdēja, kā psihiatrs viņu nosauca par idiotu... nu un kā jau parasti ar paranoiķiem notiek, sākās tiesāšanās un velnsviņ'zin kas... beidzās ar to, ka profesors paziņoja, ka viņš jau 50 gadus strādā par psihiatru un tik absurdu diagnozi konkrētajam pacientam nekad nebūtu izvirzījis...

mani kādu laiku atpakaļ, kad es pats sāku atmest šos izteicienus, tiešām tas kaitināja... bet tad es tos sāku lietot daudz biežāk un varbūt trāpīgāk... vienkārši zinot, kas tas ir, var izvērsties... ;)) nezinu, it kā no psihologu puses nav dzirdētas īpašas pretenzijas... izņemot vienu gadījumu, kad viena kursabiedrene lekcijas laikā uz mani kliedza, ka es esmu debīls, bet pasniedzēja ļoti mierīgi paskaidroja, ka debīls es noteikti neesmu un viņa to zina tāpēc, ka es pie viņas pagājušajā gadā kursa darbu rakstīju... ;))

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	melora 2003-11-22 22:07 (saite)
	Secinājums - zināšanas psiholoģijā dzīvi gan padara vieglāku, gan apgrūtina. Gan cilvēkam pašam, gan viņam apkārt esošajiem. Nevar vairs tā mētāties ar vārdiem "idiots" un "kretīns" :D (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	Re: lord 2003-11-22 22:10 (saite)
	jebkuras zināšanas dzīvi padara gan vieglāku, gan grūtāku... tā nu tas ir un ar to nākas samierināties... citām profesijām, piemēram, ginekologiem arī ir grūti... ar daudziem vārdiem nevar mētāties... ;)) (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

(Lasīt komentārus) -

Navigate: