sestdienas vakars...
šovakar pēc pus pudeles baltvīna un gandrīz tik pat sarkanvīna, nolēmu, ka man ir pieriebušās apkārtējo plebejiskās izklaides un meklējot vienatni un labvēlīgāku augsni domām, devos ārā 15 grādu salā tumšajās Daugavpils ielās... izgāju no mājas un gāju... sākumā domāju, ka ir jāatceras ceļš, lai varētu atrast ceļu atpakaļ, bet kad biju apgājis jau vairākus kvartālus, ieraudzīju mēnesi... tik skaistu mēness sirpi es neatceros, ka kādreiz savā mūžā būtu redzējis.... es gāju tam pretī pa aleju, kas skaisti saucās par Smilšu ielu (Rēzeknē iela ar analoģisku nosaukumu ir netālu no kapiem)... gāju diezgan ilgi un nenolaidu skatienu no mēness, līdz nosalu tik tāl, ka nespēju iet tālāk un ar sāpēm sirdī nolaidu skatienu un pagriezos atpakaļceļam... ar atpakaļceļu neizrādījās tik viegli, kā likās, atradu vajadzīgo vietu tikai kādu laiku klejojis... labi, ka vismaz aptuveni pazīstams rajons... tb, konkrētajā rajonā esmu bijis reizes 5... garāmbraucot... ;D