par atgriešanos #2..
ir palicis tieši viens mēnesis... ap šo laiku pēc mēneša es būšu vilcienā uz Providenci, no kurines lidmašīna mani nakts laikā un miegā teleportēs uz Dublinu, bet Dublina jau tik pat kā mājas...

šeit ir nodzīvoti septiņi mēneši un nu jau visas nejēdzības ir kļuvušas par normu un mājās sākumā būs grūti - būs pie visa jāpierod par jaunu.. un arī dzīve būs mainījusies - būs jāveido jauna rutīna...

vispār, mājas ļoti trūkst.. ne tik traki vairāk, kā pirmos mēnešus, bet vispār ļoti... un liekas, ka mēnesis ir ellīgi ilgs laiks, lai arī tam jāpaiet samērā ātri - paredzēti divi nelieli ceļojumi ar auto - uz ziemeļiem un, iespējams, uz Kanādu, un uz dienvidiem - pie aligatoriem.. mūs apciemos Regitas vecāki un vēl jau pēdējās nodarbības foto skolā... īpaši garlaikoties laika nebūs...

interesanti, ka pēdējās nedēļas klausos tikai un vienīgi krievu rokmūziku... krievu roku es klausījos vēl tajos laikos, kad lasīju Lukjaņenko, un tas bija sen... un te nu nāk atpakaļ.. nekādi citādi, kā ar nostaļģiju es to nevaru izskaidrot... atklājums - gandrīz viss mans mīļākais krievu roks ir drausmīgi pro-militārs, antirietumniecisks, panslāvisks un kopumā visai agresīvs... agrāk es to tā nejutu... laikam nekad tā īsti neklausījos tekstus...