par eiropeiskumu
šodien portugāliete, kura Amerikā dzīvo 3 gadus izstāstīja to, ko es jau pirmajā mēnesī biju sapratis attiecībā uz sevi... interesanti, ka ne tikai es tā jūtos..

viņa stāstīja, ka dzīvojot Portugālē pat spāņi bija pretīgi ārzemnieki ar dumju kultūru, nemaz nerunājot par... piemēram, par vāciešiem, kuri kulturālā ziņā ir pilnīgi pretēji portugāļiem... teju visā... un nonākot Amerikā pēkšņi saproti, ka Tev ir tik daudz tuva ar visiem eiropiešiem un ne velna nav kopīga ar amerikāņiem... stāstīja par to, kā bija Brazīlijā un vakarā pie galda sēdējuši visi brazīlieši, viņa un kāds randoms vācietis... un pēkšņi viņa sapratusi, ka lai arī visi runā gandrīz viņas valodā, pēkšņi izrādās, ka viņa jūtas daudz labāk ar vācieti, kā ar šiem galīgi svešajiem un nesaprotamajiem cilvēkiem, kuri kaut kāda kosmiska pārpratuma dēļ runā nepareizā viņas valodā..

jā, amerikāņus kultūras ziņā es pat varētu saukt par diezgan neitrāliem... un vispār par cilvēkiem bez īpašas kultūras jeb ar drausmīgu kultūru sajaukumu, kur bez sporta komandu kanonizēšanas un pielūgšanas (arī daudzās Eiropas valstīs šī netrūkst) un small talkiem nekas jau baigi daudz arī nav... normāla ē... tauta, kas gandrīz neapgrūtina viesus ar savu kultūras bagāžu.. un te izrādās, ka šie cilvēki ir pilnīgi sveši... un kāds kulturāli diametrāli pretējs eiropietis pēkšņi šķiet bezmaz vai kā radinieks...