Mūzika:	Moondog - High On A Rocky Ledge
Entry tags:	par mani

par visiem maniem blogiem
Mani esošie un bijušie blogi hronoloģiskā secībā

Lord Andrey

Mans pirmais blogs ever. Izveidots 2012. gada 8. decembrī, mans Dievs, pēc 2 dienām būs 16 gadi! Kā mēs novecojam! Vēl gan pirms, gan starpā bija kaut kādas paštaisītas, visai smieklīgas mājaslapas, bet tās pat pats vairāk neatceros, kaut kur HTML'i vēl mētājas, kādreiz vecumdienās būs par ko pasmieties. Kaut vai par to, ka pirmā mājaslapa bija senangļu valodā. Laikā, kad es pat angļu valodu lāgā nezināju...
Ievilka Džerijs, līdz tam visa mana internetkomunikācija aprobežojās ar mIRC'u un ICQ, vairāk ar pēdējo (kāds vispār vēl atceras tādu servisu?!).
Jā, 16 gadi ir ilgs laiks. Pirmo ierakstu ierakstīju 4 dienas pēc reģistrācijas. Joprojām atceros savas pārdomas - "kas tas ir un ko ar to vispār darīt".
Mans pirmais ieraksts visai smieklīgs un es neatceros vai es to pats rakstīju, bet vairāk izskatās pēc Džerija. Skan šādi "Title:ASMODEUS, Saturs:LINKS uz labu lapu.." Asmodeus bija Džerija lapa, protams.
Nākamais ieraksts, precīzāk - veseli divi, jau viennozīmīgi ir mani un parādās 30. decembrī un saucas attiecīgi "Depresija" un "Finito Lordi". Nu, ar to aizsākās mans pokemona [kāds vispār atceras šādu subkultūru] blogs. Ļoti daudz ciešanu sāpju un banāla tīniska bla-bla. Un tas ņemot vērā, ka tobrīd man bija 19.
Laika gaitā pamatblogs pārgāja uz šejieni un tur turpināju rakstīt postus krievu valodā. Pēc tam sāku aizrauties ar bildēšanu un sāku likt bildes. Lielāko daļu no šiem 16 gadiem tas bija tāds pusdzīvs blogs.
Pēdējais ierakst 2015. gadā par to, ka esmu pārtaisījis foto mājaslapu.
Iespējams, ka kādreiz vēl atradīšu tam pielietojumu, bet pagaidām, lai atdusas mierā. Āmen.

Dorians

Komūna, kuru izveidoju 2003. gada aprīlī uz mūsu 'sektas' bāzes. 'Sektas', starp citu, izveidojušās Cibā. Būtībā, es biju teju vienīgais, kurš rakstīja Dorianā un pārsvarā vienkārši metu iekšā dažādas līdzības, pasakas, citātus no gudrām grāmatām. Dorians nomira līdz ar Dorianu.

Lord

Man īpaši nepatika sarežģītai bloga nosaukums un nolēmu uztaisīt vienkārši Lord, jo mani par Lord Andrey neviens nesauca, cilvēki sauca vienkārši par Lordu.
Pēc nepilna gada - 2003. gada 18. oktobrī pasaulē nāca šis blogs.
Sākumā ir trīs ieraksti vienā dienā - divas pateicības Līvai un Andukam par kaut kādiem dizainiem, kurus viņas man ir palīdzējušas uztaisīt. Šķiet, ka šis blogs esot bijis kaut kā īpaši noformēts un ar bildītēm. Velnsviņzin, es jau neatceros. Trešais ieraksts ir visai murgains citāts par kaut kādiem masoņiem.
Ar laiku Lords kļuva par manu galveno blogu.
Kaut kurā brīdī bija projekts "Gribu būt Lords!". Nomainīju paroli uz 'parole' un aicināju visus, kas vēlas rakstīt no mana vārda un izlikties par mani. Tas ilga pāris nedēļas vai pāris mēnešus, jau neatceros, bet bija jautri. Starp citu, šī bloga parole joprojām ir 'Parole', ja nu kādam savajagas :D
Jāsaka, ka šis ir mīļākais no maniem blogiem, jo šeit mani teju neviens nelasa. Ir kādi 30 draugi, no kuriem vairāk par pusi cibā nav rādījušies gadiem un kāds viens vai divi varētu būt vispār miruši. Mani šeit lasa kādi astoņi cilvēki un tas ir lieliski, jo varu rakstīt absolūti visu, kas ienāk prātā. Bez cenzūras. Būtībā, šī ir mana dienasgrāmata un tas, ka tā ir pieejama citiem... kas gan vispār mūsdienās ir diskrēts? Vairums no maniem lasītājiem mani pazīst dzīvē un tas arī ir forši. Un par daļu man nav ne mazākās nojausmas, kas tie par cilvēkiem. Un tas arī ir visai forši. Pilnīgi sveši cilvēki lasa manas pārdomas - pilnīgi, kā cibas pirmsākumos. Dažreiz kāds atnāk un salamā vai mēģina kašķēties. Un tas arī ir lieliski, vienīgi šeit es parasti neatbildu uz kašķīgiem komentāriem, man negribas sākt diskusijas vai pierādīt taisnības. Šī ir mana vietiņa, kur es stāstu savu patiesību, ja kādam ir cita - ļoti jauki. Nevar taču visi cilvēki domāt vienādi.
Šim blogam arī ir noteikts formāts, piemēram, visi Subject'i sākas ar "par" un es lietoju milzumu daudzpunktu [tikai tikko pamanīju, ka šis ieraksts ir bez daudzpunktēm... no good..]. Pāris dienas atpakaļ pat Cibas Tētis atnāca un salamāja mani par daudzpunktēm. Ļoti labi, tātad Cibas Tētis joprojām ir dzīvs. Un interesējas. Tas ir ļoti labi. Viņš varētu mani kaut kā sodīt, piemēram, pabrīdināt, ka ja es uzrakstīšu vēl divus ierakstus ar daudzpunktēm, mani nobanos un izdzēsīs visus manus blogus. Un log failus arī izdzēsīs. Bet Cibas Tētis ir labs un nekas tāds nenotiks. Vispār viņš ir sakarīgs čalis, gan jau vienkārši nokaitināja rakstīt garu ierakstu ar debilu punktuāciju (kaut gan kurš gan viņu spieda lasīt par to, kā es vannā lasu grāmatasa? :D). Jā, bet stāsts par daudzpunktu lietošanu arī ir saistīts ar manu pokemona laiku un tas bija viens no šī bloga projektiem, kad es tēloju pokemonu (kaut gan palasot kļūst skaidrs, ka pietēlot nemaz nebija nepieciešamības)... Un... daudzpunktes kļuva par daļu no šī bloga formāta un kad atveru cibu, daudzpunktes rakstās automātiski... neko darīt..

Kristieši

Savāds projekts - atvērta komūna izveidota 2003. gada novembrī. Sava veida dumpis un atbilde uz Dorianu.
Ja Dorians bija visā visumā diezgan sātanisks, tad Kristieši bija... well, kristietiski :D Arī metu iekšā dažādas līdzības.
Izskatās, ka tur bija arī citi ļauži, kas kaut kādas dīvainības postoja. Ja arī manīju, es viņus ignorēju. Rakstītāji nebija sapratuši pasākuma būtību. Nu, lai miers ir ar viņiem un tā.

Lorem Ipsum

Šis varēja sanākt jauks projekts, ja būtu turpināts. Arī komūna, izveidota 2003. gada decembrī, bet neko ilgi nenodzīvoja.
Dorianieši meta iekšā dažādus domugraudus, bet neko daudz nesameta. Bet samestais man patīk. Dorianiski un putekļaini kā Tintoretto.

Bartolomejs

Bartolomejs Aloizevičs Putāns, pseidonīms, kuru lietoju, kad dažreiz apnika groteski bērnišķīgais Lord Andrey de Initio.
Blogu izeidoju 2005. gada janvārī ar mērķi veidot dienasgrāmatu no ierakstiem un komentāriem Lord Andrey un Lord. Pēdējais ieraksts 2007. gadā.

Facebook

Facebook piereģistrējos 2007. gadā, taču vēl bija draugiem.lv un vēl visādas citas dīvainas platformas.
Reāli sāku to lietot 2011. gadā kā fotoblogu. Ar laiku FB noteikumi kļuva striktāki. Sāku FB izmantot publisko domu paušanai.
Šobrīd FB kalpo divām funkcijām - es viņā čekojos ceļojot, jo tas palīdz sekot līdzi apmeklētajām vietām. Kad dabūšu gatavu kartēšanu mājaslapā, šī vajadzība varētu atkrist. Otrā funkcija ir platforma sabiedriskās domas paušanai. Tur es runāju to, ko domāju, bet kad mērķis ir censties panākt kādas pārmaiņas. Lielākoties tas ir pilsētplānošanas jomā un tamlīdzīgās garlaicībās. Un jā, FB es nekad neatļautos rakstīt lietas, kuras nepamirkšķinot aci rakstu cibā, tur taču mani cilvēki lasa! Un reflektē! Un man taču ir reputācija :D FB es nekad neatļaušos uzrakstīt 'žīds', 'nēģeris', 'pediņš' vai 'bomzis', pat ja nekad šos jēdzienus nelietoju aizskarošā kontekstā, vienkārši neticu politkorektumam. Tad nu lūk, FB es politkorektumam ticu, tur savādāk nedrīkst būt. Un arī bildes ar kailām krūtīm es tur vairāk nelieku pirms tam nepiezīmējis krekliņu...
Tieši tāpēc es tik ļoti mīlu Cibu. Šeit mani neviens necenzē, pat es pats.

de Initio blogs

deinitio.com ir pēdējā no manām foto mājaslapām.
2014. gadā nolēmu, ka jāsāk manas ceļojumu dienasgrāmatas (kuru bija sakrājies dažādos cietajos diskos, burtnīcās, uz lapiņām, salvetēm, u.c.) kaut kur apkopot vienkopus. Tā kā negribējās to darīt kādā blogu platformā, nolēmu izmantot paša mājaslapu un izveidoju tajā bloga sadaļu, saglabājot praktiski nemanāmu saiti uz to, lai tikai retais to varētu atrast. Analītika rāda, ka retais neatrada. Pamazām sākām ceļot kopā ar Regitu un ieraksti vairojās un kaut kurā brīdī Regita paziņoja, ka viņa negrib, lai apraksti par viņas ceļojumiem ir lapā ar vagīnām (vecmammai negribas dot saites vai kas tamlīdzīgs).
Blogs pastāvēja līdz 2017. gada jūlijam. Arī mājaslapa nav atjaunota kopš 2016. gada, visas bildes, kas tur atrodas ir pilnīgi neaktuālas un galīgi neatspoguļo to, ar ko nodarbojos šobrīd.

Es Eju

Mūsu kopīgais ar Regitu blogs par ceļojumiem. Šeit es plānoju apkopot visas savas ceļojumu dienasgrāmatas, bet vecās dienasgrāmatas joprojām gaida rindā, jo pastāvīgi top jauni ieraksti. Sanāk daudz ceļot pēdējos gados un rakstu es, kā var pamanīt, kā grafomāns. 'Kā' iepriekšējā teikumā, protams, ir lieks.
Es Eju tika izveidots 2017. gada jūlijā un veidots ar nodomu padarīt to par instrumentu. Un mēs ar sievu arī esam galvenie tā lietotāji. Es Eju meklēšana varētu būt tā lapa, kura veras pārlūkprogrammā katra ceļojuma laikā.
Joka pēc to arī nedaudz reklamējam savos feisbukos, tad nu kaut kāda tauta tur arī nāk lasīt. Sevišķi patīkami, kad kādam ceļotājam noder tur apkopotā informācija. Tad ir sajūta, ka ne tikai priekš sevis to darām.

Bet jā, visi mani blogi ir taisīti tikai priekš manis. Katram ir savs formāts un katrs dzīvo savu dzīvi. Ja pavisam atklāti, atskaitot FB, man ir diezgan vienalga vai mani kāds lasa, bet kad lasa, man ļoti patīk, ja komentē vai dod atgriezenisko saiti. Tas palīdz disciplinēt domāšanu, ta i vienkārši cilvēcīgi patīkami. Bet tas laikam no tā, ka kļūstu vecs. Uf. Labāk es bildētu, kā klaviatūru klabinātu. To arī daru priekš sevis, bet estētiskais baudījums nesalīdzināms. Jā, šeit nav uzskaitīti fotoblogi. Nevienu no tiem gan jau sen nelietoju, bet tie, kas ir bijuši, skaitāmi desmitos.