reizēm mani sajūsmina metodes, ar kurām cilvēki cenšas mani samulsināt... atnāca unintended paziņoja, ka vēlas runāt, tad izdomāja, ka mani sauks par stulbu, gribēja tikt pie interneta, es nepalaidu, apsolīja dziedāt, es nobijos, tomēr nepalaidu.... cerībā, ka viņa tomēr nedziedās... par laimi viņa tiešām nesāka dziedāt... tad viņa pa māju sāka meklēt manus vecākus, sameklēja un sūdzējās viņiem, ka es nelaižu pie interneta, nācās arī vecākiem paskaidrot, ka es to nedarīšu... tā arī vecāki uz mani sadusmojās... vēlāk unintended apsolīja raudāt un es pateicos dieviem, ka viņa nedziedās.... un beigās viņa savāca visu alkoholu, kas bija atrodams manā istabā un aizlasījās... tomēr pavēra durvis un ar vārdiem "nē, kagoru vari paturēt, man nevajag" nosvieda vienu pudeli uz dīvāna...