Mūzika: | Ansamblis Manta - Man pienāca kaste ar dažādām sirdīm |
Entry tags: | tāpatvien |
par bērnību PSRS
šodien atcerējos, ka kad vēl biju pavisam maziņš un dzīvoju laukos, vecmamma taisīja ziepjūdeni no parastām ziepēm, un tad šķūnī vajadzēja atrast stingru garu salmu ar tukšu vidu, pārgriezt to vienā galā krustenisti un atliekt sanākušās lapiņas...
un vēl bija dažādas dinamiskas rotaļlietas no sadzīves priekšmetiem, piemēram, "žiužiks" (šķiet, ka tā to sauca) - tika ņemts diega gals un poga, diegs tika izvērts cauri un gali sasieti, diegs tika uzvērts uz rādītājpirkstiem tā, lai paplešot rokas, poga atrastos pa vidu, tad ar riņķojošām kustībām pogai riņķojot diegs tika sapīts, kad tas darīts, nostiepjot to poga vērpa atpakaļ, atlaižot - uz priekšu, tā, kontrolējot diegu spriegumu bija iespējams virpināt pogu līdz bezgalībai... tā bērnībā mācījāmies mehāniku un kustību koordināciju...
un kurš gan bērnībā nesmēķēja salmus? un kam gan nebija sava štābiņa zem priedes saknēm, dēļu čupā, bēniņos, kārklu krūmā vai vecā pamestā šķūnī? kurš nekad pavasarī nav taisījis stabuli no kārkla zara vai svilpīti no zāles stiebra? vai pieneņu tetovējumus?
šādos gadījumos es jūtos mega vecs... man šķiet, ka šodien bērniem tas viss ir svešs...
hm, un kad atvēru brouseri un adreses ailē rakstīju klab.lv/update.bml, taisījos rakstīt par savu izpratni par mūsdienu rietumu liberālismu... un laikam labi, ka tā..