par skolu
šorīt atnākot uz darbu parādījās asi flešbeki no bērnības un skolas laikiem - ienāc klasē - pretīgi silta dzeltena gaisma - mana nemīļākā gaismas temperatūra, apkārt vesels bars dažādas degradācijas pakāpes bērneļu, kuri pa bariņiem apspriež pagājušās brīvdienas, spēlē "fantikus" vai "fiškas", bet gaisā rudens smarža, priekšā vēl vesela moku pilna nedēļa un veseli deviņi moku mēneši un nekādas cerības... nekad neesmu sapratis kāpēc ir vajadzīgs šis skolas laiks? vai kādu skola ir padarījusi labāku? padarījusi par personību? skola iedod zināšanas - ok, bet kādā formā? kas man šodien noder no tā, ko esmu iemācījies skolā? lasīju un nedaudz rakstīju arī pirms skolas, komatus joprojām neprotu lietot, krievu un angļu valodas iemācījos ārpus skolas, ķīmiju sāku apgūt tikai tagad, kad tas reāli ir kļuvis nepieciešams, matemātika? neko tādu, ko pašmācības ceļā neapgūtu neiemācījos, es pat reizināšanas tabulu ne visu zinu no galvas tur, reizināšanu starp seši un astoņi rēķinu ar kalkulatora palīdzību.... domāt iemācīja ne skola, bet dzīve... skola iemācīja tikai izdzīvot neskatoties uz nepārejošu bezcerības sajūtu...

hm... bija paredzēts tikai pirmais teikums :D laikam rudens