par pirmajiem vārdiem...
tikko izlasīju storiju par sīko, kurš līdz trim gadiem nerunāja un pirmie vārdi bija "Щас ебнется!"... pirmais mans vārds bija... "бать"... ļoti ilgi neviens nevarēja saprast, ko tas nozīmē, kamēr kādreiz mani vedot uz bērnu dārzu garām veikalam "винно-водочный", kas bija mūsu kvartāla ievērojamākā vieta, kur iedzēruši vīri skaidroja attiecības, un izdzirdējis pazīstamu vārdu, es esot no savas puses arī piebalsojis... tik dikcija vēl nebija pietiekoši attīstīta, lai izrunātu sarežģītās skaņas "ля" un "дь"...

nu jā, un dzert es sāku 2 gadu vecumā... tajā laikā dzīvoju pie vecmammas laukos, koridorā bija divdesmitlitru katls, kurā parasti bija vēss akas ūdens, un blakus stāvēja alumīnija krūze... tā kā katlu man bija sarežģīti aizsniegt (un rūpējoties par to, lai, ak Dievs, bērns nedabū angīnu), vecmamma nereti atstāja krūzi piesmeltu ar ūdeni, lai sasilst... tad nu bija atbraukuši vecāki un vēl kaut kādi cilvēki, bija notikusi kandžas dzīšana un kāds, kurš par šo mūsu divu nelielo tradīciju nezināja... manā alumīnija krūzē bija iznesta priekšnamā lai atdziest svaigi dzīta "samagonka"... durvis uz virtuvi, kur sēdēja pieaugušie, bija atvērtas... kā es paņemu krūzi un vienā rāvienā izdzeru, redzēja visi, bet noreaģēt neviens nepaspēja... īpaši reaģējis es neesot, vienīgi saviebies un teicis, ka rūgts... esot brītiņu vēl pastaigājis apkārt grīļojoties un aizgājis uz gultiņu un mierīgi aizmidzis... it kā paģiru simtomus neesot izrādījis... nu jā, vecāki bija šokā un nezināja ko darīt :)

tāda lūk devianta bērnība :D