par ateismu...
cik vien sevi atceros, mani vienmēr ir interesējušas reliģijas, jau pamatskolā biju izlasījis visus latviešu valodā pieejamos mītus utt., un kaut kurā brīdī, šķiet, tas bija vidusskolā, sāka interesēt zinātniskais ateisms... kopš tā laika baigais lērums ir izlasīts un tagad nesen manās rokās nonāca jauna grāmatiņa...

kārtējo reizi nostiprinos domā, ka tas pats protestantisms, sevišķi luterisms un anglikānisms, ir sniedzis daudz lielāku ieguldījumu atejisma izplatībā, kā zinātniskais ateisms...

un jā, zinātniskais ateisms tomēr ir reliģija un tā kanonus pat jezuīti vai islāmticīgie ar žīdiem varētu apskaust, vienīgais, kas nosacīti iztrūkst, ir rituāli, bet arī tas - kā paskatīties, ja tā padomāt, arī rituāli viņiem savi...

un tas ateisms, kas ir izplatīts manu draugu un pārējās pseidointeliģences starpā šodien - "es esmu ateists, bet ticu kaut kādam supreme being" nav nekāds ateisms, bet gan laikmeta iezīme, tāpat kā viduslaiku eiropā katolicisms, Japānā - sintoisms un Lielbritānijā anglikānisms...