par ticību cilvēkiem...
pēdējie mēneši bija kaut kas... nu labi, patiesībā pēdējais pusgads... zaudēju vēl palikušās vērtības un principus un galvenais - ticību cilvēkiem... tik daudz laika vajadzēja paiet, līdz līdz aklajam un naivajam manim nonāca tas, kas visu šo laiku notika apkārt...

secinājums - ticēt nevar un nedrīst nevienam - tas ir noziegums, par ticību citiem ir jāsoda... ticēt var tikai sev.. un jo tuvāks cilvēks, jo trakāk viņš Tevi būs piečakarējis, jo svešākiem uz Tevi ir pohuj un viņiem nav nekāda prieka Tevi piepist..

nu jā, un pats arī ne labāks... atsakos no visiem principiem un ar galvu metos straumē... un pajāt uz visām normām, tikumiem, draugiem un radiem... a kāda starpība, tāpat tūlīt jau jāmirst kaut kad drīz...

ā, un gandrīz aizmirsu - ejiet visi nahuj :)