par radošo apsīkumu...
sezona pašā plaukumā, nopirkts sapņu fotoaparāts, katru vakaru varētu iet bildēt, sataisīt kolekciju kādai izstādei, bet es esmu pasūtījis nahuj pusi modeļu (pārējā puse ir pasūtījušas nahuj mani) un sēžu mājās un ciešu no karstuma, depresijas un kaut kādiem nesaprotamiem Weltscmertz... daļēji pie notiekošā ir vainīgi notikumi, bet personīgā komponente arī nav maznozīmīga...

un pienāks ziema, beigsies sezona un es ķeršos pie kameras un fantazēšu kā dabūt strādāt salauzto zibspuldzi vai grabināšu overdraftus pa kredītkartēm, lai nopirktu vismaz dažas studijas gaismas, kuras rezultātā tik un tā neizmantošu...

starp maniem lasītājiem ir potenciālas modeles depresīvam, morāli sadistiskam fotogrāfam bez jebkādiem talanta iedīgļiem un naudas...

ha... maniem lasītājiem... varētu padomāt, ka man ir lasītāji :D