Adon ([info]lord) rakstīja,
@ 2010-03-14 13:42:00

Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
Entry tags:par sevi

atradu sevi psihiatrijas grāmatā :)
Agrīnie bērnības piedzīvojumi atstāj sekundāras mikroorganiskas pārmaiņas CNS. Piemēram, psihiska trauma - tuva cilvēka zaudējums bērnībā - gan tiek ierakstīts atmiņu engrammu veidā, gan veido fizioloģiskas pārmaiņas CNS - paaugstinātu opiātu receptoru jutīgumu un palielinātu skaitu, kā arī pārmaiņas serotonīna sekrēcijā hipotolamā (Post, 1982; Gold, 1989). Tā ir predispozīcija nespējai pārdzīvot normālas sēras un depresīvām reakcijām turpmākajā dzīvē, kā arī pastāvīgai latentai trauksmei iespējamo zaudējumu dēļ. Tādi cilvēki pastāvīgi cīnās ar bailēm par radinieku dzīvību un veselību, baidās tikt atlaisti no darba, nespēj šķirties pat tad, kad situācija to prasa, un ar laiku kļūst depresīvi, kaut gan nekāda zaudējuma nav bijis.

(A. Utināns. Cilvēka Psihe. Tās darbība, funkcionēšanas traucējumi un ārstēšanas iespējas)

P.S. kaut gan nevarētu teikt, ka to nezināju, tieši ar to arī strādāju psihoterapijā...



(Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]invidia
2010-03-14 15:32 (saite)
Patopsiholoģijas pasniedzēja, ieraudzījusi šo grāmatu, pavēra muti un jau grasījās nosaukt to par pilnīgu bulšitu, bet aprāvās un pateica vien: "Neiesaku."

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)


[info]lord
2010-03-14 16:30 (saite)
grāmata ir ļoti nekonsekventi uzrakstīta un ir ļoti daudz kļūdu, bet man viņa patīk ar to, ka ir savākts daudz case studies un interesanta afektu sistematizācija veikta... protams, modernajā psihiatrijā par galvenajiem guru piesaukt Freidu un Darvinu, ir muļķīgi, tā ka bulšits gan :)

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?