par humanitāro un eksekto būšanu
pēc psiholoģijas sanāk, ka 25 gadi cilvēka dzīvē ir tas laiks, kad vislabāk darbojas visi izziņas procesi un tam arī jābūt produktīvākajam vecumam... man tas bija stagnācijas vecums... 25 gados es neizdarīju neko.. nu pavisam neko neizdarīju - mājas - darbs - mājas - darbs - ... (..).. un tad kad sāka iet uz beigām 25, sāku piedalīties kaut kādos projektos, apmācībās.. 26 gadus sagaidīju Spānijā ar bariņu garīgi atpalikušu ļaužu, iestājos augstskolā, tagad vēl kaut kādā noslēpumainā organizācijā, oktobrī pošos uz Briseli.. ta par ko es... nu $ūds tā visa psiholoģija, nekur viņa neder... nafig humanitāros, būšu eksektais - lai uzvar loģika..