par moderno krievu kinomotogrāfu
jau gadus trīs, četrus praktiski neskatos krievu filmas, un tam ir vairāki iemesli:
1) 2003. vai 2004. gadā bija sajūta, ka krievu kino ražotāji ir iegādājušies datorus un programmas datorgrafikai, taču vai nu iespējas ir ļoti ierobežotas, vai arī ar tām strādā pilnīgi jampampiņi;
2) krievi sākuši ražot pa vairākiem desmitiem filmu gadā, attiecīgi, labi, ja viena - divas ir skatāmas, pārējais ir vienkārši masveida produkts postpadomju telpas augošajam patērētāju skaitam;
3) aktieri - izskatās, ka mūsdienu krievu aktieri nekad nav mācījušies aktiermeistarību (atšķirībā no saviem priekšgājējiem), taču, ja tie ir vīrieši, tad viņiem ir silikons rokās, krūtīs, lūpās un uzacīs; ja tās ir sievietes - silikons krūtīs, dibenā un lūpās, abiem dzimumiem raksturīgas intelekta neapgrūtinātas sejas izteiksmes, solārijs un nepārspējams krutums;
4) režija - izskatās, ka par atzītu režisoru mūsdienās var kļūt katrs students, neatkarīgi no spēju, talanta un zināšanu esamības/neesamības;
5) krāsas + gaismošana - no Holivudas mantots glamūrīgums + krāsu datorefekti, taču tas viss izmantots drausmīgi neveikli... reizēm izskatās, kā ar rokas kameru filmēts un mājas apstākļos montēts/fotošopēts, reizēm atkal rodas sajūta, ka tas viss ir filmēts kādā reklāmas studijā - reklāmas gaismošana, reklāmas krāsas, reklāmas režija.