pataisnošos mazliet
vispār jau lasot mani varētu padomāt, ka es esmu baigais anarhists, nūdists, morālo normu noliedzējs un tā tālāk... man drausmīgi nepatīk gan anarhisms, gan nūdisms, gan morālo normu noliegšana, bet vēl vairāk man neapatīk pretenciozisms... nepatīk, kad cilvēki saka "tas ir slikti un nepieļaujami" un ar fūriju furoru cīnās pret kaut ko, kas manā izpratnē ir sīkums, bet dara vai vēl sliktāk - pieļauj daudz drausmīgākas lietas...

nu kamōn, padomājiet paši, vai nav paradoksa tajā, ka mūsdienās lielākā daļa ar seksu nodarbojas no 14 - 15 gadu vecuma, bet uz kailumu raugās kā 19-tā gadsimta puritāņi? pērk vīram cigaretes, bet nolamā fotogrāfiju, kur meitene smēķē? cīnās pret vardarbību kino un nolamā kaujošos bērnus, bet nomētā Saeimu ar olām un sit stiklus bara iespaidā?