mazliet par mūsdienu tabu (piedodiet man konsekvences trūkumu)
šeit es pēdējā laikā lielākoties runāju par seksu, seksualitāti un to, kādi stereotipi un tabu ir raksturīgi latviešiem... šodien šo tēmu turpināšu... zinu, ka esmu iesācis rakstīt par seksualitātes tipiem un pagaidām aprakstījis tikai vienu no tiem... bet nu tā kā visi uz to pieteicās, pārējie nav tik aktuāli... es noteikti pabeigšu par tiem rakstīt, bet ne šodien... kad būs iedvesma...


tad nu lūk... pagājušā gadsimta vidū amerikas kontinenta ziemeļu daļā notika tā saucamā seksuālā revolūcija.. it kā jau cīņa bija par seksualitātes tabu atcelšanu, bet rezultātā viss izvērtās mazliet citādāk... būtībā tas, kas tika panākts, ka uz "premarital sex" sāka skatīties kā uz normu un noņēma no tā visus saistītos tabu, tieši otrādi, padarot to par nepieciešamo normu.. ASV mūsdienās no man zināmajām valstīm ir visstingrākā seksualitātes cenzūra.. kaut gan nez, vairāk tas attiecas uz kailumu... nezinu, varbūt man nav taisnība, bet lielākā daļa man zināmo daudz maz talantīgo amerikāņu fotogrāfu, kas strādā aktu žanrā, savos darbos attēlo ļoti daudz pornogrāfisku detaļu... "sensuality" Amerikā iet zem cenzūras...


latviešu tautiņa pēc dzelzs priekškara krišanas paņēma džinsus, košļājamās gumijas un ētiku no amerikāņiem.. par kailumu kā tādu es jau runāju pie seksualitātes tipiem, šoreiz par pedofīliju... nesen Krievijā bija skandāls par Deivida Hamiltona fotogrāfiju izstādīšanu... Latvijā pirms kaut kādiem mēnešiem bija "pedofīlijas skandāls" saistībā ar operas plakātu, kurā bija attēlots kails puika no aizmugures... nezinu, cik ir jābūt samaitātam cilvēkam, lai tajā bildē saskatītu pedofīliju...

un man ir sajūta, ka tieši tajā arī ir problēma... kādu patiešām šāda fotogrāfija uzbudina un tā kā tas paver kādas nepatīkamas puses paša psihē, cilvēks no tām bēgot, paziņo, ka tas ir ļaunums... tāds inkubs/sukubs, kurš viņu cenšas savaldzināt, pavest, novest no patiesā ceļa... kā gan kristīgs cilvēks var just seksuālas jūtas pret bērnu? skaitās taču, ka bērniem nav raksturīga seksualitāte... tā parādās pubertātes vecumā un pāriet ar klimaktēriju sievietēm un ap to pašu vecumu vīriešiem... tieši tāpēc tik daudz no fiziskas un emocionālas vardarbības no pieaugušajiem cieš bērni, kuri ir bijuši seksuāli izmantoti... bērns, kurš ir cietis no seksuālās vardarbības, izsauc seksuālu uzbudinājumu un protams, ka to nav patīkami apzināties, tāpēc uz bērnu tiek izgāztas visas sev veltītās dusmas par šādām izjūtām... kad man to mācīja, es par to tikai smīnēju, bet kad strādāju skolā un pats dažas reizes saskāros ar šādiem bērniem, bija ļoti grūti ar tiem komunicēt normāli... pret bērniem just seksuālu uzbudinājumu nav normāli, tāpēc savas sajūtas noliedzošais pieaugušais kļūst dusmīgs un agresīvs... un visi apkārt kļūst par pedofīliem... ja ticēt šiem karojošajiem moralizētājiem laikam jau sikipēdijā autors rakstīja taisnību, ka katrs no mums ir pedofīls, tikai vēl nav saticis savu īsto bērnu...

vēl viens tabu ir smēķēšana... arī nāk no savienotajām valstīm, bet kļuvis aktuāls tikai pēdējos gados... vizuāls smēķēšanas attēlojums ir ļaunums sevī... nevienu neuztrauc tas, ka smēķē puse (ok, uz doto brīdi, iespējams, šī statistika jau ir optimistiskāka) iedzīvotāju... smēķē sabiedriskajās telpās, neskatoties uz aizliegumiem... nonākot kāpņu telpās vai bāros, ir jāvelk respirators, lai nenosmaktu... smēķējošā tauta uzskata smēķēšanu par savu dabīgu privilēģiju un visiem tas ir jācieš, taču tiklīdz fotogrāfijā vai kino parādās smēķējošs cilvēks, tas uzreiz izsauc tūkstoš pārmetumus par to, cik smēķēšanas attēlošana ir slikta un morāli nosodāma lieta...

un tā ir ar ļoti daudzām lietām... pie mums ir pieņemts cīnīties pret vizuālo attēlojumu... cilvēki nodarbojas ar seksu un katrs seksologs pateiks, ka tas ir labi un taisnīgi, taču attēlot to nedrīkst, jo tas, redziet, ir intīmi... manuprāt skūpsts arī ir intīms, taču neviens nekautrējas skūpstīties uz ielas un sabiedriskās vietās... smēķē katrs otrais, bet to nedrīkst attēlot, jo attēlojums izsauc vēlēšanos... ja mēs sekojam šai morālei, tad no tēlotājmākslas var palikt tikai svētbildes, jo pat tik šķietami nevainīgas gleznas kā klusās dabas ar augļiem, izsauc rijību - vienu no nāves grēkiem.. nemaz nerunājot par aktiem... tādus gleznotājus kā Klimts vai Šīle vajadzētu nolikt pie sienas un nošaut...

ok, īsi to visu ūdeni var definēt šādi - dari ko darīdams, taču, dieva dēļ, neattēlo to